Grogi

Grogi oli amiraali Vernonin tuotekehittelyn tulos

Monet meistä haluavat nauttia viskinsä, konjakkinsa, gininsä tai vaikkapa romminsa sekoitettuna kylmään veteen tai johonkin muuhun sopivaan juomaan. Tällaista juomaa sanotaan usein grogiksi.

Grogi-nimityksen kerrotaan olevan lähtöisin 1700-luvulta. Englannin laivastossa palveli tuohon aikaan amiraali sir Edward Vernon. Hänellä oli tapana pukeutua univormuun, joka oli valmistettu grogham-nimisestä kankaasta. Hän sai miehistöltä lempinimen Old Grog.

Vuonna 1740 amiraali määräsi, että matruusien rommiannos piti sekoittaa veteen. Tällainen seos sai nimen grog eli suomeksi mukailtuna grogi, eräissä murteissa myös roki. Grogi on siis amiraali Vernonin tuotekehittelyn tulos. Amiraali ei tämän laimennustemppunsa jälkeen kuulu olleen miehistön erityisessä suosiossa.

Amiraali Vernon kuoli vuonna 1757. Mutta vielä tänäkin päivänä me siis saatamme kohottaa grogilasimme tämän maineikkaan amiraalin kunniaksi.

Muita grogijuomia

Kaikilla juomia tarkoittavilla sanoillakin on oma etymologiansa. Esimerkiksi sanan viski, engl. whisky juuret ovat kelttiläisessä gaelin kielessä, jossa sana lienee ollut muodossa uisce beatha, suomeksi elämän vesi. Gaelinkielinen sana uisce polveutuu ikivanhasta indoeurooppalaisesta vettä merkitsevistä sanavartaloista *wed-, *wod-, *ud- jne. Tämän saman sanan jälkeläisiä ovat mm. englannin water, ruotsin vatten, saksan Wasser, venäjän vodá sekä vodka (=pieni vesi), suomen vesi ja unkarin viz.

Muistettakoon, että elämän vettä tarkoittaa myös latinankielinen sana aqua vitae, josta sana akvaviitti on lähtöisin.

Suositun grogijuoman, ginin alkuperä on latinan katajaa tarkoittavassa sanassa juniperus ja sanan konjakki ranskalaisen Cognac-niminen kaupunki, jonka ympäristössä sijaitsevissa maakunnissa sen nimistä juomaa valmistetaan. Rommi-sanan alkuperästä tutkijat eivät ainakaan vielä ole päässeet yksimielisyyteen. Yksi selitys on, että sen lähtökohta olisi englannin maalaisslangin elämöintiä ja meteliä tarkoittava sana rumballion. Suomen kieleen sana on epäilemättä tullut ruotsista, jossa se on muodossa rom. Varmempaa tietoa sanan alkuperästä odotellessamme voimme kohtuullisesti nauttia rommia vaikkapa grogina.

Alkoholi

Sana alkoholi tulee arabian kielestä, jossa se oli muodossa *al-kuhl tai *al-kohl. Sanan etuliite al- on sama kuin englannin kielen määräinen artikkeli the. *Kohl, *kuhl tarkoitti antimonia (suomeksi kai lyijyhohde). Siitä tehty jauhe sekoitettiin veteen. Tällaisella tahnalla värjättiin kulmakarvoja. Alkoholi oli siis alun perin jonkinlainen silmämeikki.

Sana *alkuhl - *alkohl rupesi vähitellen tarkoittamaan minkä tahansa aineen hienointa osaa. Kun arabialaiset joskus vuonna 1000 jKr. keksivät tislaustaidon, sana rupesi tarkoittamaan myös viinin hienointa osaa eli spiritus vinoa, viinin henkeä, sielua. Vielä 1700-luvulla ranskalainen Trevoux’n sanakirja kertoo sanan alkohol tarkoittavan jauhetta.

Elias Lönnrot suomensi sanan alkohol sanalla ydinviina. Tämä sana ei koskaan vakiintunut kieleemme.

Kiroillaan

Kirosanat


Kirosana eli voimasana on sellainen sana, jota käytetään silloin, kun muut sanat tuntuvat liian laimeilta. Niillä voidaan ilmaista sekä iloa että surua. Niillä voidaan myös vahvistaa jotakin tunnelmaa. Kun ei riitä, että on ollut hauskaa, voidaan sanoa esimerkiksi, että on ollut helvetin tai saatanan hauskaa. Jos asiat taas luistavat oikein huonosti voidaan sanoa, että menee helvetin tai saatanan huonosti. Ei kirosana välttämättä ilmaise pelkkiä kielteisiä tunteita.

Kirota on vanha itämerensuomalainen sana. Inkerin kielen kero on kiro ja kirosana, kerota on kirota. Karjalan kirota tarkoittaa kiroamista, sadattelemista, haukkumista, moittimista, sättimistä, solvaamista ja torumista. Lyydin kirota on torumista, haukkumista, moittimista ja sättimistä.. Vepsän kirota on sama kuin suomessa, samoin vatjan tsirota. Viron kiruda tarkoittaa kiroilua ja noitumista. Suomen kielen kirosanoja ovat esimerkiksi saatana, perkele, piru ja helvetti.

Saatana

Saatana on tullut suomen kieleen ruotsin kautta. Vanhemmassa ruotsin kielessä se oli sathan, nykyruotsissa satan. Se on aina tarkoittanut saatanaa ja sielun vihollista. Se on kelvannut myös voimasanaksi kuten suomessakin. Ruotsiin sana lienee tullut saksasta. Saksaan se lainautui latinasta (lat. satanas) ja kreikasta (kreik. satan), joissa se tarkoitti sielun vihollista. Näiden sanojen takana on heprean kielen sana satan eli vastustaja.

Suomen kielessä tämän sanan lievempiä muotoja ovat esimerkiksi saakeli, saamari, samperi, saakutti jne.

Perkele

Perkele on kielessämme vanha balttilainen laina. Liettuan kielen perkunas tarkoittaa ukkosta ja ukkosen jumalaa. Samaa tarkoitti myös muinaispreussin percunis. Viron põrgu tarkoittaa helvettiä. Vanhassa tanskan kielessä se oli perskild ja ruotsin murteissa pärkel ja pärkkel. Perkelettä sanotaan joskus myös piruksi. tämä sana tulee venäjän sanasta perun ja on muinaisvenäjässä tarkoittanut ukkosen jumalaa. Nykyruotsissa perkelettä vastaava sana on djävul. Muinaisruotsissa se oli diaevul, islannissa djofull. Nämä tulevat latinan ja kreikan sanoista dia'bolus ja dia'bolos. Ne ovat tarkoittaneet syyttäjää ja panettelijaa.

Jos perkele tuntuu liian karkealta sanalta, se voidaan korvata vaikkapa sanoilla perhana, peeveli, peijakas. Ruotsalaisen djävul-sanan suomalaisempi muoto on jeeveli.

Helvetti

Perkeleen ja pirun asuinpaikka helvetti on tullut suomeen ruotsista. Siis sanana. Lähisukukielissämme inkerissä, karjalassa ja vatjassa helvetti tarkoittaa samaa kuin meillä, viron murteissa helvet on piru. Muinaisessa alasaksassa sana oli hellwiti, anglosaksisissa kielissä hellewite ja tarkoitti alun perin helvetin rangaistusta. Ruotsin kielen vanhimmissa muodoissa hael tarkoitti kuoleman valtakuntaa, myöhemmin häelvitte ja helvete helvettiä ja manalaa. Nykyruotsissa sana on muodossa helvete.

Tämän saman sanan suomenkielisiä rinnakkaismuotoja ovat hemmetti, helkkari ja helskutti.

Referāta "Somijas skolēni - visizglītotākie pasaulē" glosārijs

Šeit ir manā referātā visbiežāk minēto terminu glosārijs:

Pētījums - tutkimus

Skolēni - koululaiset

Izglītības sistēma - koulutuksen järjestelmä

Lasītprasme - lukemisen kyky

Matemātika - matematiikka

Dabaszinātnes - luonnontieteet

Līmenis - taso

Vienota skola - yhteinen koulu

Rādītāji - osoittimet

Delegācija - valtuuskunta, delegaatio

Atbalsts - tuki, apu

Skolotājs - opettaja

Cieņa - kunnioitus

Bibliotēka - kirjasto

Stimuls - kannustin

Iedzīvotāju blīvums - väestontiheys

Prasības - vaatimukset

Atlase - karsinta

Meža dievības somu folklorā

Ukko

Ukko ir debesu, laika un ražas dievs. Kalevalā Ukko ir minēts kā tautas augstākais dievs. Viņš tiek dēvēts arī par garo, tēvišķo vai lielo. Ukko darbarīks ir viņa āmurs, un viņa koks ir pīlādzis. Viņam arī ir sava kariete, ar kuru tiek braukts pa debesīm. Ukko dod spēku vājajiem un nabagajiem. Viņa spēkos ir izraisīt vējus un vētras. Viņam svarīga loma ir lāča medībās un karā ejot. Tulkojumā uz latviešu valodu Ukko nozīmē Pērkondievs.

Akka

Akka ir debesu dievība, kas tiek minēta arī tādos vārdos kā Rauni, Zemes māte un Kulikki. Viņas dzīvesbiedrs ir augstākais dievs Ukko. Akkas ganāmpulks ir bites, kas nāk cilvēkam palīgā, ja ir kas atgadījies.

Ilmarinens

Dieva Ilmarinena darbības vieta ir debesis. Parasti viņš tiek attēlots kā spēcīgs debesu kalējs. Viņa pārziņā ir debespuses un laikapstākļi. Kalevalā Ilmarinens minēts kā vīrs, kas dodas uz Ziemeļzemi precēt Ziemeļzemes skaisto meitu, viņam jāizpilda dažādi uzdevumi, lai pierādītu, ka viņam var uzticēt šo skaisto meiteni.

Dabas dievības somu folklorā

Pastāstīšu par dabas dievībām somu tautas folklorā. Tā, kā tās ir ļoti daudz, izvēlējos svarīgākās un ietekmīgākās no tām.

Tapio

Tapio ir viena no senākajām somu tautas meža dievībām. Viņš tiek devēts arī par Meža princi un Meža ķēniņu. Tiek uzskatīts, ka Tapio ir pats mežs vai tā būtiskākais gars. Folkloras materiālā var gūt priekšstatus par Tapio ārieni. Visbiežāk viņš ir minēts kā vecs vīrs ar ķērpju bārdu, dažreiz mizām noaudzis. Viņam galvā ir koku vai zaru cepure, pie jostas parasti piestiprina zaķus, ko medību laikā pasviež medniekiem. Citur atkal minēts, ka Tapio ir meža biezoknis. Viņam tiek piedēvēts ilgs mūžs. Tapio ir tikpat vecs kā vecākais koks mežā. Tapio kā meža dievs ir arī medību aizgādnis. Pēc viņa gribas mežā satiekas medījums ar mednieku. Kā galvenie Tapio uzdevumi minami rūpēšanās par kokiem, mežu uzkopšana pavasaros, koku modināšana no ziemas miega. Pavasaros Tapio sēj kokus un katru jaunu asnu sveic ar pasaulē nākšanu.

Mielikki

Mielikki somu folklorā minēta kā meža māte. Viņa ir meža valdnieka Tapio dzīvesbiedre un palīdze, kaut gan somu tautas eposā Kalevala viņa minēta arī kā Tapio meita. ''Mieli'' tulkojumā no somu valodas varētu nozīmēt mīļā, jaukā, mīļotā. Viņas galvenie uzdevumi daudz neatšķiras no Tapio uzdevumiem, jo viņa palīdz vīram visās lietās. Vienīgais uzdevums, kas atšķiras no Tapio, ir mežā noklīdušu ganāmpulku atgriešana uz pareizā ceļa mājup.

Meža haltija

Haltija folklorā tiek minēta kā elfs, rūķis vai gars. Viņas galvenais uzdevums ir mežā cilvēkus sargāt no ļaunuma vai ļaunām būtnēm. Vēl divi pieņēmumi par haltiju ir tādi, ka haltija ir vai nu miruša cilvēka dvēsele vai sieviete, kas mežā meklē nomaldījušos vīru. Haltijas tiek uzskatītas par milzīgām būtnēm. Ja haltija parādās cilvēka veidolā, tad no priekšas skatoties viņa ir kā skaista jauna meitene, bet mugurpuse ir mizām noaugusi kā vecas priedes miza.

Somijas skolēni - visizglītotākie pasaulē

Katru trešo gadu veiktajā PISA (Programme for International Student Assessment) pētījumā 15-gadīgie skolēni no Somijas izrādījās labākie pasaulē.

2004. gada beigās publicētajā pētījumā piedalījās 250000 skolēni no 41 valsts. Starp tām bija arī tādas valstis kā Brazīlija, Latvija, Lihtenšteina un Krievija.

Somijā piedalījās 5795 skolēni no 197 skolām. Skolu un skolēnu izvēle bija brīva, un pētījumu veica ASV statistiskais resors.

Somijas skolenu lasītprasme bija visaugstākajā līmenī citu dalībnieku vidū. Zems lasītprasmes līmenis sasniedza Somijā tikai 7%. Citās valstīs zema lasītprasmes līmeņa rādītājs sasniedza 10%.

Pēc matemātisko zināšanu līmeņa somu skolēni izradījās otrajā vietā pēc Honkongas. Tomēr, no visiem Eiropas skolniekiem Somijas pusaudžu rezultāti matemātikā bija visizcilākie.

Dabaszinātnēs somi sadalīja pirmo vietu ar japāņiem. Ir interesanti, ka vislabākajos šajā jomā parādīja Austrumu rupnieciskie giganti un Somija.

"PISA pētījums parādīja, ka Somijā tika pieņemti pareizi lēmumi, - saka Somijas Izglītības un Zinātnes pārvaldes ģenerāldirektors Jukka Sarjala. - Valstis ar vienotu skolu sistēmu, kurās daudzus gadus pēc kārtas skolēni mācās pēc vienota modeļa, dod labus rezultātus. Tajās valstīs, kurās pēc vienota sākuma turpinās diferenciācija uz dažāda līmeņa apmācības formām, ir vāji radītāji".

Pēc pētījuma rezultātu publikācijas no citām Eiropas valstīm uz Somiju sāka braukt speciālisti, lai iepazītos ar lielisko apmācības sistēmu. Vislielāko interesi izrādīja vācieši, jo Vācija, kura ir slavena ar bagātīgām kultūras tradīcijām, negaidīti palika pēdēja.

Jukka Sarjala uzskata, ka salīdzinājumā ar Somiju, Vācijā kaut kas nav kārtībā:

"Nav vienotas nacionālās izglītības sistēmas, katram reģionam ir sava izglītības sistēma. Pēc pirmajiem četriem apmacības gadiem skolēni turpina macības triju dažādu pakāpju skolās. Kaut arī tas atklāti netiek atzīts, šīs skolas ir domātas labiem, vidējiem un vājiem skolniekiem.

Skolas vājiem skolēniem - tas ir neveiksmīgākais darba iekārtošanas variants arī skolotājiem. Rezultātā vienai skolnieku daļai ir ļoti augsts līmenis, bet kopīgais rezultāts vienaudžu vidū ir zemāks par vidējiem rādītājiem ESAO valstīs".

Jukka Sarjala vairākas reizes apmeklēja Vāciju un stāstīja par Somijas skolu sistēmu. No Vācijas uz Somiju arī brauca augsta līmeņa delegācijas, lai iepazītos ar skolu darbību.

"Skolēniem, kuriem apmācības sākumā ir nepietiekami augsts līmenis, Somijā tiek sniegts atbalsts, un apmācības pārtraukšanas problēma Somijā nav tik liela, kā Vācija", - atzinās Vācijas Izglītības un Zinātnes ministrs Edelgards Bulmans.

Viņš tāpat uzskatīja, ka Somijas sabiedrība ir lielāka cieņa pret skolotājiem, nekā Vācijā.

Somijas skolu sistēmas panākumu sastāvdaļas

1) Somu skolēnu veiksmes pamats meklējams arī vēsturē.

19. gadsimtā bija jācīnās par to, lai somu valoda kļūtu oficiālā valoda. Daudzās lielajās valstīs tādas cīņas nebija.

2) Somijā ir labi attīstīta arī bibliotēku sistēma, no visiem ESAO iedzīvotājiem - somi visaktīvāk izmanto bibliotēku.

3) Televīzijas programmas Somijā tāpat sekmē jauniešu lasītprasmi. Ārzemju filmas un programmas ir ar titriem, tās nedublē.

"Tas ir labākais stimuls septiņgadīgam zēnam: iemācīšos lasīt un varēšu skatīties filmas, un vecākiem nevajadzēs tās tulkot, - saka Jukka Sarjala. - Somijā lasītprasme bērniem pieaug uz televīzijas un kino rēķina. To ir parādījuši pētījumi".

4) Neskatoties uz zemo iedzīvotāju blīvumu, apmācības sistēma, ko subsidē sabiedrība, garantē apmācību visā valstī.

"Pie mums skolotāja profesija ir tik pievilcīga, ka studēt gribētāju vidū ir pietiekami liela atlase - iestājas tikai labākie", - apgalvo ģenerāldirektors Jukka Sarjala.

Viņš priecājas par somu skolēnu augsto lasītprasmes līmeni un citē veco sakāmvārdu: "Valoda - ir dvēseles spogulis".

linnuntanssi (Aleksandra Ļaļina)

Somu Pirts

Leģenda.

Somu tautai ir leģenda, kā radusies sauna. Divus brāļus, kuri bija devušies medībās pārsteidza sniega vētra. Ilgi maldījušies, pārsaluši, tie nejauši uzdūrušies pamestam mednieku namiņam. Tad viņi pavardā sakurinājuši uguni un mēģinājuši sasildīties, bet bija tik ļoti nosaluši, ka visu laiku drebinājušies. Namiņa sienas un jumts bija no vecuma kļuvuši cauri. Namiņā pa šķirbām krita sniegs. Caur jumta caurumiem sniegs nokritis arī uz pavarda karstajiem akmeņiem. Telpā uzreiz izplatījies karstums, kas paglāba brāļus no nosalšanas. Atgriežoties mājās, brāļi izstāstīja savu piedzīvojumu un nolēma uzcelt atsevišķu namiņu, kur turpmāk varētu sasildīties ar karstā tvaika palīdzību.

Somu pirts celtniecības vēsture.

Cilvēki kopš seniem laikiem ir gājuši pirtī dažādu motīvu vadīti:
• reliģisku;
• dziedniecisku;
• mazgāšanās;
• atpūtas;
• sociālu.

„Sauna” - somu/sāmu vārds. Vārds sauna, nozīmē noslēgtu telpu, t. i., vārds «sauna» neapzīmē pašu tvaicēšanās procesu, bet gan pirts telpu funkcionālo bloku. Somi izveidoja savu pirti aizvēsturiskos laikos, kad tie vēl nebija nācija, bet tikai maza cilts. Somi savu saunu ir attīstījuši gadu gaitā un šodien tā ir pazīstama visā pasaulē.

Somi savu pirti piemin arī tūkstoš gadus atpakaļ izveidotajā tautas eposā „Kalevala”. Ļoti saspringtajā momentā, kad tumšie spēki uzbruka tautai, eposa varonis Veinemeinens sauca galveno dievu Ukko savā saunā.

Somijā pirtis kā koka celtnes tika datētas ap 5.-8. gs. Tā bija koka baļķu celtne ar vienu telpu, kuru sākumā apsildīja no iekšienes ar uguns un dūmu palīdzību. Tajos laikos šīs celtnes izmantoja gan kā dzīvošanas mājokli, gan kā pirti.

Kā celtniecības materiālu izmantoja koku. Guļbūves vienmēr apšuva ar dēļiem un krāsoja sarkanā krasā. Vēsturiskajā somu saunā gars cēlās no sašķeltiem uz uguns akmeņiem. Pirts kodolu sastādīja akmeņu kaudze, kurus karsēja , un ap tiem varēja pērties zem nepastāvīga jumta seguma. Uz tiem, aromātam, lēja medus ūdeni, kas Somiem bija ļoti ierasta lieta. Medu vāca no vecu koku dobumiem neskartos mežos. Sākotnēji pirtis kurināja bez dūmvadiem, tās bija tā saucamās melnās pirtis, kur dūmi tika izvadīti no telpas pa durvīm.

Pārskats par sildītājs attīstību.

Krāsns, kas izskatījās kā akmeņu kaudze, ir pirts pavarda pirmsākums, kas mūsdienās tiek izmantota, lai gūtu eksotiskas sajūtas. Šāda veida “krāsns” lieliski kalpoja telpas apsildīšanai un laika gaitā tā ir pamatīgi attīstījusies.

A- Vecākā , B- No ķieģeļiem vai akmeņiem, C- 19.gs., ķieģeļu dūmu sildītājs, D- mucas dūmu sildītājs, E-1920 – 1960 metāla skursteņa sildītājs, F – 1920 – 1930 ķieģeļu skursteņa sildītājs, G- nepārtrauktā karstuma , H-elektriskā nepārtrauktā karstuma , I- izolētā.

Senas Tradīcijas.

Senatnē somiem pirts bija svēta vieta. Valdīja uzskats, ka pirtī jāuzvedas kā dievnamā. Tur nedrīkstēja trokšņot, rupji runāt, aprunāt, apmelot. Šīs ieražas mācīja arī bērniem. Tie ticēja, ka tvaika mākoņos slēpjas gari, kuri dāvā pirts karstuma priekus. Tās atradās māju pagalmos. Tikai 20. gs. sākumā tās sāka izvietot ezeru un upju krastos. Pirti parasti apmeklēja regulāri, vienu reizi nedēļā. Lai senās pirtis varētu izkurināt (sasildot gaisu ar sakarsētu akmeņu kaudzi), vairākām pērties gribētāju grupām pagāja vesela diena. Vēsturiski saunas Somijā uzņēma vīriešus kā vienu grupu un sievietes, kā atsevišķu grupu. Tas bija mantojums no lauksaimniecības dienām, kad vīrieši mazgājās šajā saunā pēc garas un smagas darba dienas, un sievietes pēc tam. Pirmie pirti apmeklēja vīrieši, pēc tam saimes sievietes. Tikai daudz vēlākā laikā pirtis sāka apmeklēt visa ģimene vienlaicīgi. Bija nepieciešams pareizi izvēlēties malku, to labi sakārtot kurināšanai, kā arī degošo malku laicīgi papildināt ar jaunām pagalēm.

Pirti apmeklēja, lai attīrītu miesu un dvēseli. Uzskatīja, ka pirts palīdzēs vissmagākajos dzīves brīžos – no dzimšanas līdz nāvei. Ja kāds saslima, uz pirti tika saukti dziednieki, burvji, kopienu vecākie, lai veiktu dziednieciskos rituālus. Pirtīs sievietes laida pasaulē bērnus , jo tās bija vienīgās apsildāmās telpas, kā arī bija vistīrākās. Sievietes pirtī dažkārt pavadīja nedēļu, tad svinīgi ienesa bērnu mājā. Pēc tradīcijas bērna tēvs tikai tad varēja ieraudzīt jaundzimušo.

Līgavas pirms laulībām arī apmeklēja pirti. Pirtī tika veikti rituāli ļauno garu aizdzīšanai. Uzskatīja, ka pirtī mīt senču gars – dzimtas sargātājs, tāpēc dzimtas sanākšana un svarīgu lēmumu pieņemšana notika pirtī, lai būtu iespēja apspriesties arī ar senčiem.
Somi patiesi ticēja un tic, ka sauna var palīdzēt izdziedēt no slimībām un pat atgriezt dzīvē.

Īstas somu saunas noteikumi mūsdienās.

•Visam jābūt pēc iespējas vienkāršāk. Nekādas aromaterapijas, mūzikas un krāsainas gaismas. Tikai miers. Laiks saunā – tas pilnībā ir jūsu laiks: pārdomām par sevi, savām jūtām, savu vietu pasaulē. Somi saunā nedomā par darbu un problēmām.

•Nekādu smilšu pulksteņu, laika skaitīšana nepastāv. Katrs cilvēks ir individuāls, tikai pats var lemt, cik ilgi atradīsies saunā. Klausiet savam ķermenim! Smilšu pulkstenis nevar zināt procedūras ilgumu tieši jums.

•Mitrums. Somu pirtī ir patīkama mērena temperatūra no 70-80ºC, tāpēc mitrums nosakāms pēc jūsu ķermeņa sajūtas

•Tumsa saunā labvēlīgi ietekmē relaksāciju un mieru. Krāsainai gaismai, mūzikai un citiem līdzīgiem efektiem nav nekā kopēja ar tradicionālo somu pirti.

•Bērza slotas uzlabo asins cirkulāciju, tām ir viegls vasaras aromāts, kas īpaši aktuāls pēršanās procedūrām ziemas laikā.

•Iedzert alu pēršanās laikā un labi paēst pēc saunas-tā ir daļa no somu kultūras tradīcijām.

•Svarīga sociāla nozīme: cilvēks pavada laiku kopā ar ģimeni, labiem draugiem mierīgās sarunās. Tas ir labāk par restorāna vai kino apmeklējumu.

Somu sports

Somu sports

Kas ir sports?
• Sports ir spēles un nodarbības, kas saistītas ar fiziskajām spējām un izveicību.-Gundega Sēja
• Fiziski vingrinājumi un rotaļas (galvenokārt zem klajas debess), kuru mērķis ir attīstīt un nostiprināt organismu, ieaudzināt stingru gribu un izturību.- Svešvārdu vārdnīca
• Fiziskas un garīgas nodarbības un spēles, kas stiprina organismu un palielina fizisko un garīgo izturību. Nodarbība, ar kuru ļoti aizraujas. Sēņošana citam arī ir sports.- Interneta latviešu valodas vārdnīca

Sporta vēsture Somijā.

Vēsture rāda, ka somiem vienmēr ir bijis svarīgs sports. Brošūrā par Somiju raksta, ka „Somija ir sekunžu, centimetru un vārtu pasaule”. Somu triumfs sportā sākās līdz ar nācijas veidošanas laikiem, kad cilvēku dzīvē bija daudzas politiskas grūtības. Sportistu uzdevums bija pasniegt Somijas valsti kā garā stipru un vienotu. Atšķirībā no daudzām citām zemēm, Somijā ar sportu varēja nodarboties jebkurš cilvēks, ne tikai augstāko aprindu. Sporta klubi izplatījās Somijā jau daudz agrāk par neatkarības iegūšanu(jau 1880.gadā). 20.gs. sākums Somijas sportā un politiskajā dzīvē bija ļoti smags- grūts neatkarības iegūšanas periods un pilsoņu karš, kur sportisti cīnījās vai nu balto, vai sarkano pusē.
Zelta laiki somu sportā bija saistīti ar to, ka sporta klubi guva milzīgu popularitāti tautas vidū. Tomēr zelta laiki sākās 1908. gadā Londonā Olimpisko spēļu laikā, kur Somija pirmo reizi savā sporta vēsturē piedalījās kā vienota komanda. Tomēr arī zelta laiki piedzīvoja savas beigas- 1936. gadā Berlīnes Olimpiskajās spēlēs. Šī īsā perioda laikā, somi izcīnīja ļoti daudz medaļu. Medaļu tabulā Somija atradās augstajā ceturtajā vietā. Visveiksmīgākās Olimpiskās spēles bija Parīzē 1924. gadā, kad somi izcīnīja pavisam 48 medaļas.
Mūsdienās Somijā vispopulārākie sporta veidi ir hokejs, florbols, nūjošana, skriešana un slēpošana.
Somija ir uzskatāma par sportu mīlošu valsti gan pašu sportistu, gan skatītāju vidū. Aptuveni 1,1 miljons iedzīvotāju (piektā daļa no iedzīvotājiem) ir kāda sporta kluba biedrs. Nozīmīgus sporta notikumus pie TV ekrāniem regulāri skatās aptuveni 1,4 miljoni skatītāju.
Panākumi sporta sacensībās dod lielu daļu no to nacionālās identitātes. Panākumu guvuši sportisti tiek pielīdzināti valsts varoņiem, it īpaši 1920. gadu somu sportisti, kuri guva uzvaras starptautiskās sacensībās. 1924. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs, kuras notika Parīzē, somu sportisti pat bija otrajā vietā iegūto medaļu kopvērtējuma tabulā. Pāvo Nurmi (Paavo Nurmi) jeb "Lidojošais soms" ieguva deviņas zelta medaļas un kļuva par vienu no visu laiku labākajiem sportistiem Olimpiskajās spēlēs. Olimpiskajās spēlēs un ne tikai allaž veiksmīgi ir startējuši arī šķēpa metēji, piemēram, 2007. gada šķēpa mešānā par pasaules čempionu kļuva Tero Pitkemeki. Nacionālās pašapziņas celšanai lielu artavu dod arī uzvaras pret to kaimiņvalstīm, it īpaši, pret Zviedriju, kuras pakļautībā tā bija vairākus gadsimtus.
1952. gadā Somijas galvaspilsētā Helsinkos norisinājās Vasaras Olimpiskās spēles. Tām vajadzēja notikt jau 1940. gadā, bet tika atceltas Otrā pasaules kara dēļ. Valstī ir arī senas ziemas sporta veidu tradīcijas. Olimpiskās un pasaules čempionāta medaļas regulāri iegūst somu distanču slēpošanas sportisti. Pēdējos gados panākumus gūst arī tramplīnlēcēji.



Tero Pitkemeki
šķēpmetējs
2008. gada Pekinas Olimpiskajās spēles: bronzas medaļa
2007. gada Pausaules čempionāts: zelta medāļa
2006. gada Eiropas čempionāts: sudraba medaļa

Tīmu Selanne
hokejists
Viens no slavenākajiem hokejistiem pasaulē
1998. gadā izcīnīja Stenlija kausu

Kimi Raikonens
autosportists- F1
2007. gadā Pasaules čempions
2009. gadā otrs vislabāk atalgotais sportists pasaulē


Izmantotā literatūra:
Sēja G., Enciklopēdija „Mana Latvija”, Zvaigzne ABC, 2007, 116.lpp
Svešvārdu vārdnīca, Liesma, 1978, 674.lpp
http://www.tezaurs.lv/lvv/?vards=sports
Find about Finland, Otava, 2005

Glosārijs

Somu sports.

Urheilu- sports
Koripallo- basketbols
Jääkiekko- hokejs
Jalkapallo- futbols
Lentopallo- volejbols
Mäkihyppy- tramplīnlēkšana
Moottoriurheilu- motorsports
Ampumahiihto- biatlons
Hiihtäminen- slēpošana
Yleisurheilu- vieglatlētika
Soutaminen- airēšana
Keihäänheitto- šķēpmešana

Glosārijs prezentācijai par feminismu.

Glosārijs par femismu.

tiesības - oikeus
programma - ohjelma
organizācija - organisaatio
protests - vastalause
sieviete-nainen
vīrietis - mies
dzimums - sukupuoli
līdztiesība - tasa-arvo
likums - laki
sabiedrība - yhteiskunta
apspiešana - hillintä
ierobežojums - rajoitus
vardarbība - väärinpeli
diskriminācija - syrjintä
vēlēšanu tiesības - äänioikeus
vienotība - yksimielisyys
spēks -voim
darbība - toiminta
attīstīties - kehittyä

Geju un lesbiešu kustība Somijā

Geju un lesbiešu kustība Somijā

Cilvēka tiesības uz vārda un dzīvesveida brīvību Somijā kļuva aktuālas 19.gs. beigās. Tas bija laiks, kad pievērsās cilvēka kā indivīda pieņemšanai sabiedrībā. Jāpiemin ir tas, ka cilvēku reakcija uz homoseksuālismu no sākuma bija negatīva. 1889.gadā homoseksuālas attiecības tika uzskatītas par likumpārkāpumu. Homoseksuāliem cilvēkiem piesprieda naudas sodus un arī cietumsodus – līdz pat 2 gadiem. Tomēr jāsecina, ka pārsvarā cilvēkiem nācās maksāt, ja sabiedrība uzskatīja, ka cilvēks ir homoseksuāls. Savas attiecības cilvēki parsvarā izvēlējās slēpt no sabiedrības, jo nevēlējās tikt izstumti un apsmieti. 1971. gads ieviesa pārmaiņas likumdošanā par homoseksuālismu. ASV veiktie pētījumi radīja šaubas vai homoseksuāls cilvēks ir vesels un var tikt uzskatīts par normālu. Līdz ar to no kriminālnozieguma homoseksuālims kļuva par slimību. Cilvēkus tajā laikā ārstēja arī piespiedu kārtā. Viņi ārstējās gan psihiatriskajās sliminīcās, gan palīdzība tika lūgta baznīcas pārstāvjiem. Sabiedrībā tagad jau pastāvēja uzskats, ka homoseksuāls cilvēks ir nelaimīgs un nevesels, tādēļ sabiedrībai ir jāpalīdz viņam mainīties. 1995.gadā kļuva aktuāls jautājums par cilvēku vienlīdzību sabiedrībā un viņu tiesību ievērošanu. Tagad uzmanība tika pievērsta visām dzīves jomām, kur varētu pastāvēt jebkāda veida diskriminācija. Ar likumu tika noteikts, ka diskriminācija ir aizliegta, taču jāteic, ka sabiedrības liela daļa joprojām nespēja pieņemt ne tikai homoseksuālismu. 2001. gadā Somijā tika pieņemts likums atļaut oficiāli reģistrēt viendzimuma attiecības. Taču pirmās oficiālās laulības tika reģistrētas 2002.gada 8. martā. Pēc 7 gadiem homoseksuāliem pāriem, kuri ir reģistrējušies oficiāli atļāva adoptēt bērnus. Jāmin tas, ka bērna vecākam bija jābūt vienam no laulībā esošajam cilvēkam. Nav atļauts adoptēt svešus bērnus, taču par šī jautājuma pareizumu tiek joprojām diskutēts.

Pride

Geju un lesbiešu festivāls, kas norisinās visā pasaulē. Kopš 1990.gada Pride notiek arī Somijā. Festivāls no sākuma tika uztverts negatīvi un par tā nepieciešamību šaubījās pat valdības pārstāvji. Līdz 2006. gadam Pride aizliedza rīkot Helsinkos. Tas norisinājās Somijas lielākajās pilsētās, katru gadu tika izvēlēta cita pilsēta. Pride festivālu rīko SETA organizācija, kas iestajas par seksuālo vienlīdzību. Tā tika dibinata 1974.gadā un pastāv arī mūsdienās. SETA vada Aijo Salo un Juha Jokela. Pirmais festivāls notika Turku. Laikam arī tādēļ Turku tiek uzskatīta par homoseksuāliem cilvēkiem drošāko pilsētu Somijā. Turku atrodas arī Turku studentu organizācija – Homoglobiini , kura cīnās par homoseksuālu cilvēku tiesībām. Tā tika dibināta 1990.gadā. Kopš 2006. gada Pride norisinās Helsinkos. Pride tagad jau tiek uzskatīts par visas ģimenes festivālu, kura laikā iespējams apmeklēt dažādus pasākumus un jautri atpūsties. Pagājušā gadā festivāla gajienā piedalījās 3000 dalībnieku un ieradās 10000 skatītāju. Gājiens tiek organizēts uz lielākajām Helsinku pilsētas ielām, konferences un koncerti tiek organizēti parkos. Pride ilgst 6 dienas no 26. jūnija līdz 2.jūlijam.

Vinokino

Vinokino ir filmu festivāls, kas ilgst no no oktobra līdz novembrim. Tas norisinās lielākajās Somijas pilsētās – Turku, Oulu, Tamperē, Jyväskylä un Helsinkos. Trīs dienu laikā tiek rādītas gan Somijas režisoru filmas, gan ārzemju filmas. Vienojošais ir tēma – homoseksuālisms. Filmas var iedalīt 3 kategorijās – mākslas filmas, dokumentalās filmas un īssfilmas. Mākslas filmas ir ārzemju lielbudžeta filmas. Somu režisori parasti veido īssfilmas, jo tājās nav jāiegulda lieli naudas līdzekļi. Festivāls pastāv kopš 1991.gada, taču tā nosakums tika vairakkārt mainīts. Līdz 2001. gadam festivāls notika tikai Turku. Filmu izvēli veic festivāla organizētāji – Sari Miettinen un Kimmo Metsaranta.