Katru trešo gadu veiktajā PISA (Programme for International Student Assessment) pētījumā 15-gadīgie skolēni no Somijas izrādījās labākie pasaulē.
2004. gada beigās publicētajā pētījumā piedalījās 250000 skolēni no 41 valsts. Starp tām bija arī tādas valstis kā Brazīlija, Latvija, Lihtenšteina un Krievija.
Somijā piedalījās 5795 skolēni no 197 skolām. Skolu un skolēnu izvēle bija brīva, un pētījumu veica ASV statistiskais resors.
Somijas skolenu lasītprasme bija visaugstākajā līmenī citu dalībnieku vidū. Zems lasītprasmes līmenis sasniedza Somijā tikai 7%. Citās valstīs zema lasītprasmes līmeņa rādītājs sasniedza 10%.
Pēc matemātisko zināšanu līmeņa somu skolēni izradījās otrajā vietā pēc Honkongas. Tomēr, no visiem Eiropas skolniekiem Somijas pusaudžu rezultāti matemātikā bija visizcilākie.
Dabaszinātnēs somi sadalīja pirmo vietu ar japāņiem. Ir interesanti, ka vislabākajos šajā jomā parādīja Austrumu rupnieciskie giganti un Somija.
"PISA pētījums parādīja, ka Somijā tika pieņemti pareizi lēmumi, - saka Somijas Izglītības un Zinātnes pārvaldes ģenerāldirektors Jukka Sarjala. - Valstis ar vienotu skolu sistēmu, kurās daudzus gadus pēc kārtas skolēni mācās pēc vienota modeļa, dod labus rezultātus. Tajās valstīs, kurās pēc vienota sākuma turpinās diferenciācija uz dažāda līmeņa apmācības formām, ir vāji radītāji".
Pēc pētījuma rezultātu publikācijas no citām Eiropas valstīm uz Somiju sāka braukt speciālisti, lai iepazītos ar lielisko apmācības sistēmu. Vislielāko interesi izrādīja vācieši, jo Vācija, kura ir slavena ar bagātīgām kultūras tradīcijām, negaidīti palika pēdēja.
Jukka Sarjala uzskata, ka salīdzinājumā ar Somiju, Vācijā kaut kas nav kārtībā:
"Nav vienotas nacionālās izglītības sistēmas, katram reģionam ir sava izglītības sistēma. Pēc pirmajiem četriem apmacības gadiem skolēni turpina macības triju dažādu pakāpju skolās. Kaut arī tas atklāti netiek atzīts, šīs skolas ir domātas labiem, vidējiem un vājiem skolniekiem.
Skolas vājiem skolēniem - tas ir neveiksmīgākais darba iekārtošanas variants arī skolotājiem. Rezultātā vienai skolnieku daļai ir ļoti augsts līmenis, bet kopīgais rezultāts vienaudžu vidū ir zemāks par vidējiem rādītājiem ESAO valstīs".
Jukka Sarjala vairākas reizes apmeklēja Vāciju un stāstīja par Somijas skolu sistēmu. No Vācijas uz Somiju arī brauca augsta līmeņa delegācijas, lai iepazītos ar skolu darbību.
"Skolēniem, kuriem apmācības sākumā ir nepietiekami augsts līmenis, Somijā tiek sniegts atbalsts, un apmācības pārtraukšanas problēma Somijā nav tik liela, kā Vācija", - atzinās Vācijas Izglītības un Zinātnes ministrs Edelgards Bulmans.
Viņš tāpat uzskatīja, ka Somijas sabiedrība ir lielāka cieņa pret skolotājiem, nekā Vācijā.
Somijas skolu sistēmas panākumu sastāvdaļas
1) Somu skolēnu veiksmes pamats meklējams arī vēsturē.
19. gadsimtā bija jācīnās par to, lai somu valoda kļūtu oficiālā valoda. Daudzās lielajās valstīs tādas cīņas nebija.
2) Somijā ir labi attīstīta arī bibliotēku sistēma, no visiem ESAO iedzīvotājiem - somi visaktīvāk izmanto bibliotēku.
3) Televīzijas programmas Somijā tāpat sekmē jauniešu lasītprasmi. Ārzemju filmas un programmas ir ar titriem, tās nedublē.
"Tas ir labākais stimuls septiņgadīgam zēnam: iemācīšos lasīt un varēšu skatīties filmas, un vecākiem nevajadzēs tās tulkot, - saka Jukka Sarjala. - Somijā lasītprasme bērniem pieaug uz televīzijas un kino rēķina. To ir parādījuši pētījumi".
4) Neskatoties uz zemo iedzīvotāju blīvumu, apmācības sistēma, ko subsidē sabiedrība, garantē apmācību visā valstī.
"Pie mums skolotāja profesija ir tik pievilcīga, ka studēt gribētāju vidū ir pietiekami liela atlase - iestājas tikai labākie", - apgalvo ģenerāldirektors Jukka Sarjala.
Viņš priecājas par somu skolēnu augsto lasītprasmes līmeni un citē veco sakāmvārdu: "Valoda - ir dvēseles spogulis".
linnuntanssi (Aleksandra Ļaļina)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru