piektdiena, 2009. gada 11. decembris

Geju un lesbiešu kustība Somijā


Geju un lesbiešu kustība Somijā

Cilvēka tiesības uz vārda un dzīvesveida brīvību Somijā kļuva aktuālas 19.gs. beigās. Tas bija laiks, kad pievērsās cilvēka kā indivīda pieņemšanai sabiedrībā. Jāpiemin ir tas, ka cilvēku reakcija uz homoseksuālismu no sākuma bija negatīva. 1889.gadā homoseksuālas attiecības tika uzskatītas par likumpārkāpumu. Homoseksuāliem cilvēkiem piesprieda naudas sodus un arī cietumsodus – līdz pat 2 gadiem. Tomēr jāsecina, ka pārsvarā cilvēkiem nācās maksāt, ja sabiedrība uzskatīja, ka cilvēks ir homoseksuāls. Savas attiecības cilvēki parsvarā izvēlējās slēpt no sabiedrības, jo nevēlējās tikt izstumti un apsmieti. 1971. gads ieviesa pārmaiņas likumdošanā par homoseksuālismu. ASV veiktie pētījumi radīja šaubas vai homoseksuāls cilvēks ir vesels un var tikt uzskatīts par normālu. Līdz ar to no kriminālnozieguma homoseksuālims kļuva par slimību. Cilvēkus tajā laikā ārstēja arī piespiedu kārtā. Viņi ārstējās gan psihiatriskajās sliminīcās, gan palīdzība tika lūgta baznīcas pārstāvjiem. Sabiedrībā tagad jau pastāvēja uzskats, ka homoseksuāls cilvēks ir nelaimīgs un nevesels, tādēļ sabiedrībai ir jāpalīdz viņam mainīties. 1995.gadā kļuva aktuāls jautājums par cilvēku vienlīdzību sabiedrībā un viņu tiesību ievērošanu. Tagad uzmanība tika pievērsta visām dzīves jomām, kur varētu pastāvēt jebkāda veida diskriminācija. Ar likumu tika noteikts, ka diskriminācija ir aizliegta, taču jāteic, ka sabiedrības liela daļa joprojām nespēja pieņemt ne tikai homoseksuālismu. 2001. gadā Somijā tika pieņemts likums atļaut oficiāli reģistrēt viendzimuma attiecības. Taču pirmās oficiālās laulības tika reģistrētas 2002.gada 8. martā. Pēc 7 gadiem homoseksuāliem pāriem, kuri ir reģistrējušies oficiāli atļāva adoptēt bērnus. Jāmin tas, ka bērna vecākam bija jābūt vienam no laulībā esošajam cilvēkam. Nav atļauts adoptēt svešus bērnus, taču par šī jautājuma pareizumu tiek joprojām diskutēts.

Pride

Geju un lesbiešu festivāls, kas norisinās visā pasaulē. Kopš 1990.gada Pride notiek arī Somijā. Festivāls no sākuma tika uztverts negatīvi un par tā nepieciešamību šaubījās pat valdības pārstāvji. Līdz 2006. gadam Pride aizliedza rīkot Helsinkos. Tas norisinājās Somijas lielākajās pilsētās, katru gadu tika izvēlēta cita pilsēta. Pride festivālu rīko SETA organizācija, kas iestajas par seksuālo vienlīdzību. Tā tika dibinata 1974.gadā un pastāv arī mūsdienās. SETA vada Aijo Salo un Juha Jokela. Pirmais festivāls notika Turku. Laikam arī tādēļ Turku tiek uzskatīta par homoseksuāliem cilvēkiem drošāko pilsētu Somijā. Turku atrodas arī Turku studentu organizācija – Homoglobiini , kura cīnās par homoseksuālu cilvēku tiesībām. Tā tika dibināta 1990.gadā. Kopš 2006. gada Pride norisinās Helsinkos. Pride tagad jau tiek uzskatīts par visas ģimenes festivālu, kura laikā iespējams apmeklēt dažādus pasākumus un jautri atpūsties. Pagājušā gadā festivāla gajienā piedalījās 3000 dalībnieku un ieradās 10000 skatītāju. Gājiens tiek organizēts uz lielākajām Helsinku pilsētas ielām, konferences un koncerti tiek organizēti parkos. Pride ilgst 6 dienas no 26. jūnija līdz 2.jūlijam.

Vinokino

Vinokino ir filmu festivāls, kas ilgst no no oktobra līdz novembrim. Tas norisinās lielākajās Somijas pilsētās – Turku, Oulu, Tamperē, Jyväskylä un Helsinkos. Trīs dienu laikā tiek rādītas gan Somijas režisoru filmas, gan ārzemju filmas. Vienojošais ir tēma – homoseksuālisms. Filmas var iedalīt 3 kategorijās – mākslas filmas, dokumentalās filmas un īssfilmas. Mākslas filmas ir ārzemju lielbudžeta filmas. Somu režisori parasti veido īssfilmas, jo tājās nav jāiegulda lieli naudas līdzekļi. Festivāls pastāv kopš 1991.gada, taču tā nosakums tika vairakkārt mainīts. Līdz 2001. gadam festivāls notika tikai Turku. Filmu izvēli veic festivāla organizētāji – Sari Miettinen un Kimmo Metsaranta.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru