Dabas dievības somu folklorā

Pastāstīšu par dabas dievībām somu tautas folklorā. Tā, kā tās ir ļoti daudz, izvēlējos svarīgākās un ietekmīgākās no tām.

Tapio

Tapio ir viena no senākajām somu tautas meža dievībām. Viņš tiek devēts arī par Meža princi un Meža ķēniņu. Tiek uzskatīts, ka Tapio ir pats mežs vai tā būtiskākais gars. Folkloras materiālā var gūt priekšstatus par Tapio ārieni. Visbiežāk viņš ir minēts kā vecs vīrs ar ķērpju bārdu, dažreiz mizām noaudzis. Viņam galvā ir koku vai zaru cepure, pie jostas parasti piestiprina zaķus, ko medību laikā pasviež medniekiem. Citur atkal minēts, ka Tapio ir meža biezoknis. Viņam tiek piedēvēts ilgs mūžs. Tapio ir tikpat vecs kā vecākais koks mežā. Tapio kā meža dievs ir arī medību aizgādnis. Pēc viņa gribas mežā satiekas medījums ar mednieku. Kā galvenie Tapio uzdevumi minami rūpēšanās par kokiem, mežu uzkopšana pavasaros, koku modināšana no ziemas miega. Pavasaros Tapio sēj kokus un katru jaunu asnu sveic ar pasaulē nākšanu.

Mielikki

Mielikki somu folklorā minēta kā meža māte. Viņa ir meža valdnieka Tapio dzīvesbiedre un palīdze, kaut gan somu tautas eposā Kalevala viņa minēta arī kā Tapio meita. ''Mieli'' tulkojumā no somu valodas varētu nozīmēt mīļā, jaukā, mīļotā. Viņas galvenie uzdevumi daudz neatšķiras no Tapio uzdevumiem, jo viņa palīdz vīram visās lietās. Vienīgais uzdevums, kas atšķiras no Tapio, ir mežā noklīdušu ganāmpulku atgriešana uz pareizā ceļa mājup.

Meža haltija

Haltija folklorā tiek minēta kā elfs, rūķis vai gars. Viņas galvenais uzdevums ir mežā cilvēkus sargāt no ļaunuma vai ļaunām būtnēm. Vēl divi pieņēmumi par haltiju ir tādi, ka haltija ir vai nu miruša cilvēka dvēsele vai sieviete, kas mežā meklē nomaldījušos vīru. Haltijas tiek uzskatītas par milzīgām būtnēm. Ja haltija parādās cilvēka veidolā, tad no priekšas skatoties viņa ir kā skaista jauna meitene, bet mugurpuse ir mizām noaugusi kā vecas priedes miza.