Somu sports

Kas ir sports?
• Sports ir spēles un nodarbības, kas saistītas ar fiziskajām spējām un izveicību.-Gundega Sēja
• Fiziski vingrinājumi un rotaļas (galvenokārt zem klajas debess), kuru mērķis ir attīstīt un nostiprināt organismu, ieaudzināt stingru gribu un izturību.- Svešvārdu vārdnīca
• Fiziskas un garīgas nodarbības un spēles, kas stiprina organismu un palielina fizisko un garīgo izturību. Nodarbība, ar kuru ļoti aizraujas. Sēņošana citam arī ir sports.- Interneta latviešu valodas vārdnīca

Sporta vēsture Somijā.

Vēsture rāda, ka somiem vienmēr ir bijis svarīgs sports. Brošūrā par Somiju raksta, ka „Somija ir sekunžu, centimetru un vārtu pasaule”. Somu triumfs sportā sākās līdz ar nācijas veidošanas laikiem, kad cilvēku dzīvē bija daudzas politiskas grūtības. Sportistu uzdevums bija pasniegt Somijas valsti kā garā stipru un vienotu. Atšķirībā no daudzām citām zemēm, Somijā ar sportu varēja nodarboties jebkurš cilvēks, ne tikai augstāko aprindu. Sporta klubi izplatījās Somijā jau daudz agrāk par neatkarības iegūšanu(jau 1880.gadā). 20.gs. sākums Somijas sportā un politiskajā dzīvē bija ļoti smags- grūts neatkarības iegūšanas periods un pilsoņu karš, kur sportisti cīnījās vai nu balto, vai sarkano pusē.
Zelta laiki somu sportā bija saistīti ar to, ka sporta klubi guva milzīgu popularitāti tautas vidū. Tomēr zelta laiki sākās 1908. gadā Londonā Olimpisko spēļu laikā, kur Somija pirmo reizi savā sporta vēsturē piedalījās kā vienota komanda. Tomēr arī zelta laiki piedzīvoja savas beigas- 1936. gadā Berlīnes Olimpiskajās spēlēs. Šī īsā perioda laikā, somi izcīnīja ļoti daudz medaļu. Medaļu tabulā Somija atradās augstajā ceturtajā vietā. Visveiksmīgākās Olimpiskās spēles bija Parīzē 1924. gadā, kad somi izcīnīja pavisam 48 medaļas.
Mūsdienās Somijā vispopulārākie sporta veidi ir hokejs, florbols, nūjošana, skriešana un slēpošana.
Somija ir uzskatāma par sportu mīlošu valsti gan pašu sportistu, gan skatītāju vidū. Aptuveni 1,1 miljons iedzīvotāju (piektā daļa no iedzīvotājiem) ir kāda sporta kluba biedrs. Nozīmīgus sporta notikumus pie TV ekrāniem regulāri skatās aptuveni 1,4 miljoni skatītāju.
Panākumi sporta sacensībās dod lielu daļu no to nacionālās identitātes. Panākumu guvuši sportisti tiek pielīdzināti valsts varoņiem, it īpaši 1920. gadu somu sportisti, kuri guva uzvaras starptautiskās sacensībās. 1924. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs, kuras notika Parīzē, somu sportisti pat bija otrajā vietā iegūto medaļu kopvērtējuma tabulā. Pāvo Nurmi (Paavo Nurmi) jeb "Lidojošais soms" ieguva deviņas zelta medaļas un kļuva par vienu no visu laiku labākajiem sportistiem Olimpiskajās spēlēs. Olimpiskajās spēlēs un ne tikai allaž veiksmīgi ir startējuši arī šķēpa metēji, piemēram, 2007. gada šķēpa mešānā par pasaules čempionu kļuva Tero Pitkemeki. Nacionālās pašapziņas celšanai lielu artavu dod arī uzvaras pret to kaimiņvalstīm, it īpaši, pret Zviedriju, kuras pakļautībā tā bija vairākus gadsimtus.
1952. gadā Somijas galvaspilsētā Helsinkos norisinājās Vasaras Olimpiskās spēles. Tām vajadzēja notikt jau 1940. gadā, bet tika atceltas Otrā pasaules kara dēļ. Valstī ir arī senas ziemas sporta veidu tradīcijas. Olimpiskās un pasaules čempionāta medaļas regulāri iegūst somu distanču slēpošanas sportisti. Pēdējos gados panākumus gūst arī tramplīnlēcēji.



Tero Pitkemeki
šķēpmetējs
2008. gada Pekinas Olimpiskajās spēles: bronzas medaļa
2007. gada Pausaules čempionāts: zelta medāļa
2006. gada Eiropas čempionāts: sudraba medaļa

Tīmu Selanne
hokejists
Viens no slavenākajiem hokejistiem pasaulē
1998. gadā izcīnīja Stenlija kausu

Kimi Raikonens
autosportists- F1
2007. gadā Pasaules čempions
2009. gadā otrs vislabāk atalgotais sportists pasaulē


Izmantotā literatūra:
Sēja G., Enciklopēdija „Mana Latvija”, Zvaigzne ABC, 2007, 116.lpp
Svešvārdu vārdnīca, Liesma, 1978, 674.lpp
http://www.tezaurs.lv/lvv/?vards=sports
Find about Finland, Otava, 2005

Geju un lesbiešu kustība Somijā

Geju un lesbiešu kustība Somijā

Cilvēka tiesības uz vārda un dzīvesveida brīvību Somijā kļuva aktuālas 19.gs. beigās. Tas bija laiks, kad pievērsās cilvēka kā indivīda pieņemšanai sabiedrībā. Jāpiemin ir tas, ka cilvēku reakcija uz homoseksuālismu no sākuma bija negatīva. 1889.gadā homoseksuālas attiecības tika uzskatītas par likumpārkāpumu. Homoseksuāliem cilvēkiem piesprieda naudas sodus un arī cietumsodus – līdz pat 2 gadiem. Tomēr jāsecina, ka pārsvarā cilvēkiem nācās maksāt, ja sabiedrība uzskatīja, ka cilvēks ir homoseksuāls. Savas attiecības cilvēki parsvarā izvēlējās slēpt no sabiedrības, jo nevēlējās tikt izstumti un apsmieti. 1971. gads ieviesa pārmaiņas likumdošanā par homoseksuālismu. ASV veiktie pētījumi radīja šaubas vai homoseksuāls cilvēks ir vesels un var tikt uzskatīts par normālu. Līdz ar to no kriminālnozieguma homoseksuālims kļuva par slimību. Cilvēkus tajā laikā ārstēja arī piespiedu kārtā. Viņi ārstējās gan psihiatriskajās sliminīcās, gan palīdzība tika lūgta baznīcas pārstāvjiem. Sabiedrībā tagad jau pastāvēja uzskats, ka homoseksuāls cilvēks ir nelaimīgs un nevesels, tādēļ sabiedrībai ir jāpalīdz viņam mainīties. 1995.gadā kļuva aktuāls jautājums par cilvēku vienlīdzību sabiedrībā un viņu tiesību ievērošanu. Tagad uzmanība tika pievērsta visām dzīves jomām, kur varētu pastāvēt jebkāda veida diskriminācija. Ar likumu tika noteikts, ka diskriminācija ir aizliegta, taču jāteic, ka sabiedrības liela daļa joprojām nespēja pieņemt ne tikai homoseksuālismu. 2001. gadā Somijā tika pieņemts likums atļaut oficiāli reģistrēt viendzimuma attiecības. Taču pirmās oficiālās laulības tika reģistrētas 2002.gada 8. martā. Pēc 7 gadiem homoseksuāliem pāriem, kuri ir reģistrējušies oficiāli atļāva adoptēt bērnus. Jāmin tas, ka bērna vecākam bija jābūt vienam no laulībā esošajam cilvēkam. Nav atļauts adoptēt svešus bērnus, taču par šī jautājuma pareizumu tiek joprojām diskutēts.

Pride

Geju un lesbiešu festivāls, kas norisinās visā pasaulē. Kopš 1990.gada Pride notiek arī Somijā. Festivāls no sākuma tika uztverts negatīvi un par tā nepieciešamību šaubījās pat valdības pārstāvji. Līdz 2006. gadam Pride aizliedza rīkot Helsinkos. Tas norisinājās Somijas lielākajās pilsētās, katru gadu tika izvēlēta cita pilsēta. Pride festivālu rīko SETA organizācija, kas iestajas par seksuālo vienlīdzību. Tā tika dibinata 1974.gadā un pastāv arī mūsdienās. SETA vada Aijo Salo un Juha Jokela. Pirmais festivāls notika Turku. Laikam arī tādēļ Turku tiek uzskatīta par homoseksuāliem cilvēkiem drošāko pilsētu Somijā. Turku atrodas arī Turku studentu organizācija – Homoglobiini , kura cīnās par homoseksuālu cilvēku tiesībām. Tā tika dibināta 1990.gadā. Kopš 2006. gada Pride norisinās Helsinkos. Pride tagad jau tiek uzskatīts par visas ģimenes festivālu, kura laikā iespējams apmeklēt dažādus pasākumus un jautri atpūsties. Pagājušā gadā festivāla gajienā piedalījās 3000 dalībnieku un ieradās 10000 skatītāju. Gājiens tiek organizēts uz lielākajām Helsinku pilsētas ielām, konferences un koncerti tiek organizēti parkos. Pride ilgst 6 dienas no 26. jūnija līdz 2.jūlijam.

Vinokino

Vinokino ir filmu festivāls, kas ilgst no no oktobra līdz novembrim. Tas norisinās lielākajās Somijas pilsētās – Turku, Oulu, Tamperē, Jyväskylä un Helsinkos. Trīs dienu laikā tiek rādītas gan Somijas režisoru filmas, gan ārzemju filmas. Vienojošais ir tēma – homoseksuālisms. Filmas var iedalīt 3 kategorijās – mākslas filmas, dokumentalās filmas un īssfilmas. Mākslas filmas ir ārzemju lielbudžeta filmas. Somu režisori parasti veido īssfilmas, jo tājās nav jāiegulda lieli naudas līdzekļi. Festivāls pastāv kopš 1991.gada, taču tā nosakums tika vairakkārt mainīts. Līdz 2001. gadam festivāls notika tikai Turku. Filmu izvēli veic festivāla organizētāji – Sari Miettinen un Kimmo Metsaranta.