1982.gadā metāliskās rokmūzikas Somijā aizsācējs Kimmo Kuusniemi paziņoja,ka rokmūzika viņa zemē nekļūs atzīta un devās muzicēt uz Angliju,kur šis žanrs attīstījās visā sāvā plaukumā.Ja Kuusniemi kungs zinātu,cik ļoti viņš kļūdījās...
2007.gadā atgriežoties Somijā,viņš veica eksperimentu,kurā pierādījās,ka somu tautasdziesmas melodijai un metāliskās rokmūzikas variantam šai melodijai ir viens un tas pats tonis.
21.gs metāliskā rokmūzika Somijā ir pasludināta par galveno mūzikas žanru un tiek oficiāli dēvēta par pop-mūziku1.Pēdējos gados popularitātes ziedu laikus piedzīvo tādi izklaides šovi kā „Heavy Metal On Ice”- analogs Krievijas šovam „Ļedņikovij Period”,starptautiskas izstādes – festivāli „Finnish Metal Expo”,un pat dievkalpojumi metāliskās rokmūzikas pavadībā „Hevijumalanpalvelus” jeb „Metalli Messu”
Metāliskās rokmūzikas piekritēji uzvar jauno talantu konkursos „Idols”(Ari Koivunens 2007.g.) un žūrijā sēž metāliskās rokmūzikas piekritēji (Tarja Turunena,”Nightwish”soliste,tajā pašā gadā)
Metāliskās rokmūzikas piekritēji pat uzvar skaistumkonkursos (Risto Kuoppala – Mr Tampere).Un pat Tarja Halonena atzinās,ka ir Eirovīzijā uzvarējušās grupas „Lordi” fane2.
Kas ir šī fenomena(milzīgās metāliskās rokmūzikas popularitātes) iemesls?
Psihiatrs Kari Pulkenens atzīst:”Somi ir godīgi,pacietīgi un ļoti spēcīgi cilvēki.Tieši šīs īpašības raksturo metāliskās rokmūzikas cienītāju.”3
Es,kā šīs mūzikas cienītāja,pārstāve un attīstītāja,pilnīgi piekrītu psihiatra vārdiem,un uzskatu,ka ar to palīdzību cien.psihiatra kungs atklāja metāliskās rokmūzikas fenomenu Somijā.
1 ”Finnish Business rewiev”2006.
2 ”Finland,promised land of Heavy Metal”2007.
3 ”Finland,promised land of Heavy Metal”2007.
ceturtdiena, 2009. gada 29. oktobris
Glosārijs
Vismazākā somu un sāmu mitoloģijas vārdnīca
Halti – pozitīvais gars,ercenģelis
Itse – gara daļa,kas staigā pati,bet cilvēka izskatā
Jättiläinen – meža gars
Loitsu – buramvārdi
Luonto – gars
Luontteet – slepenie vārdi
Louhi – pirmā šamaniete
Lovi – caurums,pa kuru šamanis iekrīt transā
Lävämätö – Halti čūskas izskatā
Maahiset – gari,kas nolaupa cilvēkus un lopus mežā
Metsäneito – Meža gars-jaunava,kas no muguras izskatās pēc koka
Metsän omena jeb „meža ābols” – lācis
Noaidi – sāmu šamanis
Para – Maahiset`u palīgi,izsūc pienu no govīm un iespļauj to kaimiņa bļodā.
Tonttu – rūķis
Tuonela – mirušo upe
Vainaja – „mironis” – meža gars
Info
Rīgā, 2009. gada 29. oktobrī
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Lekciju cikls Kultūršoks piedāvā:
Maija Rudovska „Staļina laika sabiedrisko ēku arhitektūra padomju gados un 21. gs”
Š.g. 4. novembrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā notiks lekciju cikls Kultūršoks - jau šī rudens otrā lekcija. Tajā uzstāsies mākslas zinātniece Maija Rudovska, kura stāstīs par Staļina laika sabiedrisko ēku arhitektūru padomju gados un 21. gadsimtā. Šoreiz lekcijā apskatīsim, kā padomju laika arhitektūra tika uztverta, pastāvot padomju ideoloģijai, kā arī – kā pret to mainījusies sabiedrības attieksme mūsdienās.
Lekciju turpinās diskusija, kurā būs iespējams uzdot jautājumus lektorei vai apstrīdēt viņas teikto.
Ieeja uz lekciju ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu zane@unitedintimacy.lv, jo vietu skaits ir ierobežots. Norises vieta: Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Marijas ielā 13/3, Berga bazārā.
Lekciju ciklu Kultūršoks rīko teātris UNITED INTIMACY/ biedrība TARBA sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā. Atbalsta - Valsts kultūrkapitāla fonds.
Informāciju par nākamajām lekcijām meklējiet mājas lapā: www.unitedintimacy.lv .
Informāciju sagatavoja:
Zane Gruntmane
26323985
zane@unitedintimacy.lv
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Lekciju cikls Kultūršoks piedāvā:
Maija Rudovska „Staļina laika sabiedrisko ēku arhitektūra padomju gados un 21. gs”
Š.g. 4. novembrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā notiks lekciju cikls Kultūršoks - jau šī rudens otrā lekcija. Tajā uzstāsies mākslas zinātniece Maija Rudovska, kura stāstīs par Staļina laika sabiedrisko ēku arhitektūru padomju gados un 21. gadsimtā. Šoreiz lekcijā apskatīsim, kā padomju laika arhitektūra tika uztverta, pastāvot padomju ideoloģijai, kā arī – kā pret to mainījusies sabiedrības attieksme mūsdienās.
Lekciju turpinās diskusija, kurā būs iespējams uzdot jautājumus lektorei vai apstrīdēt viņas teikto.
Ieeja uz lekciju ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu zane@unitedintimacy.lv, jo vietu skaits ir ierobežots. Norises vieta: Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Marijas ielā 13/3, Berga bazārā.
Lekciju ciklu Kultūršoks rīko teātris UNITED INTIMACY/ biedrība TARBA sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā. Atbalsta - Valsts kultūrkapitāla fonds.
Informāciju par nākamajām lekcijām meklējiet mājas lapā: www.unitedintimacy.lv .
Informāciju sagatavoja:
Zane Gruntmane
26323985
zane@unitedintimacy.lv
trešdiena, 2009. gada 28. oktobris
Somu kino
Aki Kaurismäki - populārākais somu režisors
Antti Jussi Annila - somu režisors
Jadesoturi - Annilas debijas filma
Kalevala - somu tautas eposs
Sampo - mītisks tēls/priekšmets Kalevalā
Sauna - somu pirts/ Annilas filmas nosaukums
Klaus Härö - somu režisors
Äideistä parhain - Heres (Härö) filma
Aku Louhimies - somu režisors
Kuutamolla - Louhimies filma
Aleksi Mäkelä - somu režisors
Pahat Pojat - Mekeles (Mäkelä) filma
Olli Saarela - somu režisors
Suden Vuosi - Sārela (Saarela) filma
Janne Kuusi - somu režisors
Saippuaprinssi - Kūsi (Kuusi) filma
Antti Jussi Annila - somu režisors
Jadesoturi - Annilas debijas filma
Kalevala - somu tautas eposs
Sampo - mītisks tēls/priekšmets Kalevalā
Sauna - somu pirts/ Annilas filmas nosaukums
Klaus Härö - somu režisors
Äideistä parhain - Heres (Härö) filma
Aku Louhimies - somu režisors
Kuutamolla - Louhimies filma
Aleksi Mäkelä - somu režisors
Pahat Pojat - Mekeles (Mäkelä) filma
Olli Saarela - somu režisors
Suden Vuosi - Sārela (Saarela) filma
Janne Kuusi - somu režisors
Saippuaprinssi - Kūsi (Kuusi) filma
Prezentāciju grafiks
21. oktobris:
Māra Svelpe. Metāliskā rokmūzika Somijā.
28. oktobris:
Kristīne Avguceviča. Vepsi
Inese Ķempe. Ko stāsta klusums? Igauņu saskarsmes specifika.
4. novembris:
Ieva Simanoviča. Somu kino
Lāsma Volonte. Helsinku slengs
Linda Prigarska. Igaunijas ielu ģērbšanās stils.
11. novembrī:
Līga Truševska
Sandra Kudeļina
Aleksandra Laļina
25. novembris:
Raivo Aglenieks. Somu sports
Zane Lange. Dabas dievības somu folklorā
2. decembris:
Laura Briede. Cūku gripas metaforas somu un latviešu laikrakstos " Diena" un " Helsin qin Saromati"
Aleksejs Brehovs. Somu komiksi
Māra Svelpe. Metāliskā rokmūzika Somijā.
28. oktobris:
Kristīne Avguceviča. Vepsi
Inese Ķempe. Ko stāsta klusums? Igauņu saskarsmes specifika.
4. novembris:
Ieva Simanoviča. Somu kino
Lāsma Volonte. Helsinku slengs
Linda Prigarska. Igaunijas ielu ģērbšanās stils.
11. novembrī:
Līga Truševska
Sandra Kudeļina
Aleksandra Laļina
25. novembris:
Raivo Aglenieks. Somu sports
Zane Lange. Dabas dievības somu folklorā
2. decembris:
Laura Briede. Cūku gripas metaforas somu un latviešu laikrakstos " Diena" un " Helsin qin Saromati"
Aleksejs Brehovs. Somu komiksi
Vēl kāda informācija, vēl kāds ielūgums
Jaunajā Rīgas teātrī
mazajā zālē
pirmdien, 2. novembrī
plkst 19:00
Šogad "Horizonts" uzsāk pilnīgi jaunu lekciju un filmu demonstrāciju sēriju - "Dekāde". Cikls apskatīs dažādu ģeogrāfisko areālu kino attīstību pēdējās desmitgades laikā. Ņemot vērā spligtākos darbus un, jo sevišķi, autorus, kas sevi ir realizējuši jau pēc 2000. gada, lektori analizēs konkrētas filmu mākslinieciskās, sociālās vai politiskās tendences, raksturīgas tieši atsevišķām valstīm vai reģioniem.
Cikla pirmais mēnesis tiek veltīts Krievijai, kas tradicionāli ir bijusi valsts ar stipru ietekme arī vietējā filmu vidē.
1 )Изображая Жертву - Кирилл Серебреников
Agrākais brīnumbērns un teātra režisors Kirils Serebreņikovs nopietni pievērsās kino tikai 90to gadu beigās, bet nu jau atzīts par pēdējās piecgades labāko režisoru. Tāpat kā viņa skandalozā izrāde "Plastalīns", arī Eiropas festivālu mīlētā filma "Tēlojot upuri" (2006.g.) kluva par Krievijas kinointelektuāļu sarunas objektu vairāku gadu garumā. Vienlaikus prastais un smieklīgais stāsts par nesen universitāti pabeigušo sportistu Vaļu, kurš piedalās krimināllietu izmeklēšanā kā eksperimentāls upura aizvietotājs, patiesībā izvēršas par absurda, psihoanalītiskas animācijas un hamletisku alūziju pilnu darbu.
Režisoru Aika Karapetjana un Dāvja Sīmaņa ievadlekcija
Vēl Krievijas programmā:
Четыре - Илья Хржановский
Груз 200 - Алексей Балабанов
Пыль - Сергей Лобан
Блокада - Сергей Лозницa
Бумажный солдат - Алексей Герман мл.
mazajā zālē
pirmdien, 2. novembrī
plkst 19:00
Šogad "Horizonts" uzsāk pilnīgi jaunu lekciju un filmu demonstrāciju sēriju - "Dekāde". Cikls apskatīs dažādu ģeogrāfisko areālu kino attīstību pēdējās desmitgades laikā. Ņemot vērā spligtākos darbus un, jo sevišķi, autorus, kas sevi ir realizējuši jau pēc 2000. gada, lektori analizēs konkrētas filmu mākslinieciskās, sociālās vai politiskās tendences, raksturīgas tieši atsevišķām valstīm vai reģioniem.
Cikla pirmais mēnesis tiek veltīts Krievijai, kas tradicionāli ir bijusi valsts ar stipru ietekme arī vietējā filmu vidē.
1 )Изображая Жертву - Кирилл Серебреников
Agrākais brīnumbērns un teātra režisors Kirils Serebreņikovs nopietni pievērsās kino tikai 90to gadu beigās, bet nu jau atzīts par pēdējās piecgades labāko režisoru. Tāpat kā viņa skandalozā izrāde "Plastalīns", arī Eiropas festivālu mīlētā filma "Tēlojot upuri" (2006.g.) kluva par Krievijas kinointelektuāļu sarunas objektu vairāku gadu garumā. Vienlaikus prastais un smieklīgais stāsts par nesen universitāti pabeigušo sportistu Vaļu, kurš piedalās krimināllietu izmeklēšanā kā eksperimentāls upura aizvietotājs, patiesībā izvēršas par absurda, psihoanalītiskas animācijas un hamletisku alūziju pilnu darbu.
Režisoru Aika Karapetjana un Dāvja Sīmaņa ievadlekcija
Vēl Krievijas programmā:
Четыре - Илья Хржановский
Груз 200 - Алексей Балабанов
Пыль - Сергей Лобан
Блокада - Сергей Лозницa
Бумажный солдат - Алексей Герман мл.
otrdiena, 2009. gada 27. oktobris
Prezentācija
Kopš senseniem laikiem viena no būtiskākajām kultūras mantojuma sastāvdaļām ir bijis apģērbs. Jau pirmatnējie cilvēki savus tērpus darināja ne tikai prakstiskos nolūkos. Tam vienmēr ir bijusi plašāka nozīme - ar apģērba palīdzību tika izteikta piederība noteiktai ciltij, statuss tajā, kā arī izšķirti dzimumi un vecumi, noteikta ģeogrāfiskā atrašanās vieta, vēlāk arī piederība noteiktam sabiedrības slānim.
Pateicoties apģērbam, tā faktūrām, kā arī tajā ietvertajām zīmēm un simboliem, laika gaitā izveidojušās pat tādas pētniecības nozares kā etnogrāfija un semiotika, kas velta īpašu uzmanību šīm detaļām un, balsoties uz tām, sniedz mums plašāku ieskatu kādas noteiktas tautas kultūras vēsturē.
Runājot par mūsdienām, cilvēkiem ir pavērušās ļoti plašas iespējas savu apģērbu veidot un dažādot savdabīgos veidos. Apģērbam šodien ir neskaitāmas funkcijas. Tas bieži vien pasaka par personu daudz vairāk nekā tūkstots vārdu - gan par piederību konkrētai sociālajai grupai, gan interesēm utt. Nevienam nav sveši tādi jēdzieni kā stils, mode un dreskods.
Savā pētījumā vēlos īpaši pievērst uzmanību Igaunijas ielu ģērbšanās stilam. Šobrīd visās pasaules malās jauniešu vidū ir īpaši aktuāli modes blogi, uz kuriem balstoties, kā arī pievienojot manus personīgos novērojumus, tiks veidota mana prezentācija.
http://www.justglitterlust.blogspot.com/
http://www.vaatamind.ee/
P.S. Nav ne jausmas, kādā veidā lai veidoju glosāriju attiecībā uz savu izvēlēto tēmu.
Pateicoties apģērbam, tā faktūrām, kā arī tajā ietvertajām zīmēm un simboliem, laika gaitā izveidojušās pat tādas pētniecības nozares kā etnogrāfija un semiotika, kas velta īpašu uzmanību šīm detaļām un, balsoties uz tām, sniedz mums plašāku ieskatu kādas noteiktas tautas kultūras vēsturē.
Runājot par mūsdienām, cilvēkiem ir pavērušās ļoti plašas iespējas savu apģērbu veidot un dažādot savdabīgos veidos. Apģērbam šodien ir neskaitāmas funkcijas. Tas bieži vien pasaka par personu daudz vairāk nekā tūkstots vārdu - gan par piederību konkrētai sociālajai grupai, gan interesēm utt. Nevienam nav sveši tādi jēdzieni kā stils, mode un dreskods.
Savā pētījumā vēlos īpaši pievērst uzmanību Igaunijas ielu ģērbšanās stilam. Šobrīd visās pasaules malās jauniešu vidū ir īpaši aktuāli modes blogi, uz kuriem balstoties, kā arī pievienojot manus personīgos novērojumus, tiks veidota mana prezentācija.
http://www.justglitterlust.blogspot.com/
http://www.vaatamind.ee/
P.S. Nav ne jausmas, kādā veidā lai veidoju glosāriju attiecībā uz savu izvēlēto tēmu.
otrdiena, 2009. gada 20. oktobris
IELŪGUMS
Atzīmējot rakstnieka Knuta Hamsuna (1859–1952) 150.dzimšanas dienu Norvēģijas Karalistes vēstniecība sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju piedāvā Hokona Gulvoga izstādi, kurā ir skatāmas ilustrācijas pēc K.Hamsuna romāna Pāns motīviem. Izstāde apskatāma Ziemeļu Ministru padomes birojā, Marijas ielā 13/3 (Berga bazārs) līdz oktobra beigām.
Hokons Gulvogs
Pāns - krāsainās litogrāfijas
Norvēģu mākslinieks Hokons Gulvogs (Håkon Gullvåg) (dz. 1959) strādā Tronheimā. Mākslinieka pazīstamākie darbi ir mākslas vēsturē labi zināmo, literāro tēmu attēlojumi, kuri ir vērojami gan viņa klusajās dabās, gan grupu portretos. Viņš ir arī veicis vairākus pasūtījuma darbus, t.sk. Karaļa Haralda V portretu. Barokālo un sirreālistisko elementu pretnostatījums viņa darbos ir tipiska viņa rokraksta iezīme, kas Norvēģijā ir izpelnījusies īpašu uzmanību. 2008.gadā Hokonam Gulvogam tika piešķirta Ziemeļu Kultūras fonda stipendija 250 000 norvēģu kronu apmērā. Šī stipendija ir ieguldīta ceļojošās izstādes organizēšanā. Laika periodā no 2008. – 2010.gadam Hokona Gulvoga izstāde ir skatāma Norvēģijā, Dānijā, Fēru salās un citās valstīs. Sakarā ar rakstnieka Knuta Hamsuna (1859–1952) 150.dzimšanas dienu Norvēģijas Karalistes vēstniecība sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju piedāvā Hokona Gulvoga izstādi, kurā ir skatāmas ilustrācijas pēc Hamsuna romāna Pāns motīviem.
Knuta Hamsuna romāni ir iespaidojuši miljoniem lasītāju visā pasaulē. Hamsuna personīgā dzīve, kurā bija kāpumi un kritumi, piedzīvota veiksme, pretestība un personīgās traģēdijas, bija tikpat dramatiska kā viņa sarakstītie romāni. Hamsuna pirmais romāns Bads (Sult) tika izdots 1891.gadā, Pāns (Pan) - 1894.gadā, bet viņa nozīmīgākais darbs Zemes svētība (Markens Grøde) tika izdots 1917.gadā. Daudzi citi viņa darbi, kā piemēram, Mistērijas (Mysterier), Viktorija (Victoria), Klaidoņi (Landstrykere), Augusts (August), Loks noslēdzies (Ringen sluttet), Pa aizaugušām takām (På gjengrodde stier) ir tulkoti latviešu valodā. 1920.gadā Hamsuns saņēma Nobela prēmiju literatūrā.
Romānā Pāns ir stāstīts par kādu mednieku vārdā Tomass Glāns. Kādu vasaru viņš pavada Ziemeļnorvēģijā, kur dabas skaistums ir īpaši valdzinošs. Tur viņš iemīlas jaunā sievietē, kuras vārds ir Edvarda. Viņu mīlestība ir postoša cīņa, kas beidzas katastrofāli. Romāna galvenais varonis vasarā apmetas mednieku namiņā, iepazīstas ar turīgu tirgotāju Maku un iemīlas viņa meitā Edvardā, kura viņu pastāvīgi ķircina. Bet tirgonim ir padomā izprecināt savu meitu kādam somu baronam. Tad medniekam izveidojas attiecības ar tirgoņa mīļāko Evu, kura, savukārt, ir precējusies ar ciema kalēju. Tomēr, Edvardai izrādot Glānam savas jūtas, viņš nenotic, ka jaunās sievietes jūtas ir patiesas. Kad Glāns plāno doties prom, Edvarda lūdz viņam atstāt viņai par piemiņu savu suni. Glāns suni nošauj un aizsūta to Edvardai. Un, kad Edvarda kopā ar somu baronu laivā dodas prom, Glāns noveļ no stāvā, klinšainā fjorda krasta lielu akmens bluķi, tādējādi cenšoties nogalināt laivā braucošos. Tomēr akmens netrāpa plānotajā mērķī – veļoties no kalna, tas nogalina kalēja sievu. Tirgonis Maks atriebjoties aizdedzina Glāna mednieka namiņu.
No sengrieķu mitoloģijas aizgūtais vārds Pāns ir ganu un ganāmpulku, mežu un lauku dievs, kurš parasti uzturas mirstīgo nimfu sabiedrībā. Īsais romāns tādējādi tiek raksturots kā panteistisku dabas izjūtu un cilvēka brīvības romantizēts tulkojums, kā arī primitīva dzīvesveida apraksts, kad netiek ievēroti ne noteikumi, ne paražas – Pāns ir stāsts par nepiepildītu mīlestību.
/Tarmo Kunnas: ”Knuts Hamsuns”, 2005/
Litogrāfijas:
1. Maka kungs
2. Pēdējā tikšanās ar Edvardu
3. Glāns
4. Barons
5. Edvarda ar ligzdu
6. Ēzopa nāve
7. Ēzops
8. Namiņš liesmās
9. Kalēja māja
10. Ēzopa nāve
11. Mēness un ligzda
12. Leitnants
Hokons Gulvogs
Pāns - krāsainās litogrāfijas
Norvēģu mākslinieks Hokons Gulvogs (Håkon Gullvåg) (dz. 1959) strādā Tronheimā. Mākslinieka pazīstamākie darbi ir mākslas vēsturē labi zināmo, literāro tēmu attēlojumi, kuri ir vērojami gan viņa klusajās dabās, gan grupu portretos. Viņš ir arī veicis vairākus pasūtījuma darbus, t.sk. Karaļa Haralda V portretu. Barokālo un sirreālistisko elementu pretnostatījums viņa darbos ir tipiska viņa rokraksta iezīme, kas Norvēģijā ir izpelnījusies īpašu uzmanību. 2008.gadā Hokonam Gulvogam tika piešķirta Ziemeļu Kultūras fonda stipendija 250 000 norvēģu kronu apmērā. Šī stipendija ir ieguldīta ceļojošās izstādes organizēšanā. Laika periodā no 2008. – 2010.gadam Hokona Gulvoga izstāde ir skatāma Norvēģijā, Dānijā, Fēru salās un citās valstīs. Sakarā ar rakstnieka Knuta Hamsuna (1859–1952) 150.dzimšanas dienu Norvēģijas Karalistes vēstniecība sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju piedāvā Hokona Gulvoga izstādi, kurā ir skatāmas ilustrācijas pēc Hamsuna romāna Pāns motīviem.
Knuta Hamsuna romāni ir iespaidojuši miljoniem lasītāju visā pasaulē. Hamsuna personīgā dzīve, kurā bija kāpumi un kritumi, piedzīvota veiksme, pretestība un personīgās traģēdijas, bija tikpat dramatiska kā viņa sarakstītie romāni. Hamsuna pirmais romāns Bads (Sult) tika izdots 1891.gadā, Pāns (Pan) - 1894.gadā, bet viņa nozīmīgākais darbs Zemes svētība (Markens Grøde) tika izdots 1917.gadā. Daudzi citi viņa darbi, kā piemēram, Mistērijas (Mysterier), Viktorija (Victoria), Klaidoņi (Landstrykere), Augusts (August), Loks noslēdzies (Ringen sluttet), Pa aizaugušām takām (På gjengrodde stier) ir tulkoti latviešu valodā. 1920.gadā Hamsuns saņēma Nobela prēmiju literatūrā.
Romānā Pāns ir stāstīts par kādu mednieku vārdā Tomass Glāns. Kādu vasaru viņš pavada Ziemeļnorvēģijā, kur dabas skaistums ir īpaši valdzinošs. Tur viņš iemīlas jaunā sievietē, kuras vārds ir Edvarda. Viņu mīlestība ir postoša cīņa, kas beidzas katastrofāli. Romāna galvenais varonis vasarā apmetas mednieku namiņā, iepazīstas ar turīgu tirgotāju Maku un iemīlas viņa meitā Edvardā, kura viņu pastāvīgi ķircina. Bet tirgonim ir padomā izprecināt savu meitu kādam somu baronam. Tad medniekam izveidojas attiecības ar tirgoņa mīļāko Evu, kura, savukārt, ir precējusies ar ciema kalēju. Tomēr, Edvardai izrādot Glānam savas jūtas, viņš nenotic, ka jaunās sievietes jūtas ir patiesas. Kad Glāns plāno doties prom, Edvarda lūdz viņam atstāt viņai par piemiņu savu suni. Glāns suni nošauj un aizsūta to Edvardai. Un, kad Edvarda kopā ar somu baronu laivā dodas prom, Glāns noveļ no stāvā, klinšainā fjorda krasta lielu akmens bluķi, tādējādi cenšoties nogalināt laivā braucošos. Tomēr akmens netrāpa plānotajā mērķī – veļoties no kalna, tas nogalina kalēja sievu. Tirgonis Maks atriebjoties aizdedzina Glāna mednieka namiņu.
No sengrieķu mitoloģijas aizgūtais vārds Pāns ir ganu un ganāmpulku, mežu un lauku dievs, kurš parasti uzturas mirstīgo nimfu sabiedrībā. Īsais romāns tādējādi tiek raksturots kā panteistisku dabas izjūtu un cilvēka brīvības romantizēts tulkojums, kā arī primitīva dzīvesveida apraksts, kad netiek ievēroti ne noteikumi, ne paražas – Pāns ir stāsts par nepiepildītu mīlestību.
/Tarmo Kunnas: ”Knuts Hamsuns”, 2005/
Litogrāfijas:
1. Maka kungs
2. Pēdējā tikšanās ar Edvardu
3. Glāns
4. Barons
5. Edvarda ar ligzdu
6. Ēzopa nāve
7. Ēzops
8. Namiņš liesmās
9. Kalēja māja
10. Ēzopa nāve
11. Mēness un ligzda
12. Leitnants
ceturtdiena, 2009. gada 15. oktobris
Ielūgums
Sākas X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienas
Rīt, 16. oktobrī plkst. 18:00 kinoteātrī K.Suns ar svinīgu ceremoniju un islandiešu komēdiju “Drīz būšu” tiks atklātas X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienas (ZFD).
Ziemeļvalstu filmu dienas kļuvušas par regulāru notikumu jau kopš 90. gadu sākuma, bet šogad to organizētāji ir ieviesuši dažus jauninājumus.
Pirmo reizi ZFD norisināsies divos kinoteātros – K.Suns (no 16. - 24. oktobrim) un Parex Plaza (23. un 24. oktobrī).
Tāpat, pirmo reizi filmu dienu katalogs pieejams elektroniski, ko var lejupielādēt www.arsenals.lv, kā arī mūsu informatīvā atbalstītāja mājaslapā www.kinokino.lv.
Šoreiz padomāts arī par draudzīgām biļešu cenām studentiem, pensionāriem, Čili picas Drauga kartes īpašniekiem un tiem, kas iegādājas 5 vai vairāk biļetes – viņiem ieejas maksa uz seansiem kinoteātrī K.Suns ir tikai Ls 1.90. Pārējiem biļetes cena Ls 2.60.
ZFD tiks atklātas ar islandiešu filmu “Drīz būšu”, kas ir stāsts par Annu – dzejnieci, trauku mazgātāju un zālītes tirgotāju. Annas sapnis ir aizvest dēlus prom no Reikjavīkas. Lai iegūtu līdzekļus pasaules apceļošanai, viņa nolemj pārdot savu rūpalu – mobilo telefonu ar garum garu klientu sarakstu.
Vēl piektdien, plkst. 20:00 iespējams noskatīties somu filmu “Viesis”.
Somijas laukos, dziļa meža ieskautās lauku mājās dzīvo mazs zēns ar savu māti. Laiku pa laikam zēns apciemo tēvu, kurš atrodas cietumā. Tomēr viņa un mātes samērā vienkāršo dzīvi iztraucē svešinieks, kurš ierodas ar ziņu no tēva un lodi sānos.
Savukārt sestdien, plkst. 18:00 ZFD ietvaros iespējams noskatīties trīs filmas – somu režisora Mikas Kaurismeki filmu “Trīs gudrie”, kas ir stāsts par trīs vīriem – 51 gadu veco Mati, 51 gadu veco Erki un 51 gadu veco Rauno. Viņi nav tikušies kopš bērnības, taču Ziemassvētku priekšvakarā nejaušu sakritību dēļ satiekas un nakti aizvada kādā Helsinku karaokes bārā. Kad bārā ierodas noslēpumaina sieviete, notiek dramatisks pavērsiens.
20:00 tiks demonstrēta zviedru drāma “Pingponga karalis” par 16-gadīgo Rilli, kurš ir atstumts un apcelts visur, izņemot pingponga zāli. Ar jaunāko brāli – apburošo un visu mīlēto Ēriku viņš sadzīvo lieliski līdz brīdim, kad pavasara brīvdienās puiši uzzina patiesību par savu tēvu. Tad viņi kļūst par sīviem pretiniekiem cīņā uz dzīvību un nāvi.
Plkst. 22:00 ZFD ietvaros savu Latvijas pirmizrādi piedzīvos skandalozā režisora Larsa fon Trīra ne mazāk skandalozā filma “Antikrists”. Filma stāsta par kādu pāri, kuri, cenšoties tikt pāri dēla zaudējumam, dodas uz savu nomaļo meža māju. Nekas vairs viņu dzīvē neiet kā iecerēts.
Svētdien, 18. oktobrī ZFD ietvaros plkst. 18:00 tiks demonstrēta norvēģu road movie “Ziemeļi”, kas stāsta par bijušo sportistu Jomaru, kurš pēc garīga sabrukuma vada skumjas un vientuļas dienas. Kādu dienu, apgādājies ar 5 litriem kanžas, viņš uz sava sniega motocikla uzsāk dramatisku ceļojumu uz ziemeļiem, kur dzīvo viņa bijusī draudzene ar viņa bērnu. Brauciens pārvēršas dīvainā ekspedīcijā, kuras laikā Jomars sastop citas trauslas un apmulsušas dvēseles.
Svētdienas vakaru plkst. 20:00 var noslēgt ar lielisku islandiešu komēdiju “Lauku kāzas”, kas arī uzņemta road movie žanrā. Darbība risinās ap diviem autobusiem, kuros kāzu viesi dodas uz ceremoniju lauku baznīcā, stundas brauciena attālumā no Reikjavīkas. Pāris nolemj ievērot tradīcijas un, lai līgavainis neredzētu savas izredzētas kāzu tērpu, katrs no viņiem iekārtojas savā autobusā. Diemžēl visas lauku baznīcas izskatās vienādas, un mācītāja pa mobilo telefonu sniegtās norādes nav visai skaidras.
Visas augšminētās filmas tiks demonstrētas kinoteātrī K.Suns.
ZFD filmas vērtēs Mediju žūrija. Tās sastāvā šogad darbosies portāla satori.lv žurnāliste Irbe Treile, Radio SWH dīdžejs Toms Grēviņš un žurnāla “Klubs” galvenais redaktors Juris Šleiers.
Žūrija lems par to, kura no ZFD filmām iegūs festivāla galveno balvu – Ziemeļu galdu, savukārt skatītāji ar savu balsojumu varēs noteikt Skatītāju simpātiju ieguvēju.
ZFD ilgs no 16. līdz 24. oktobrim un deviņu dienu laikā būs iespējams noskatīties jaunākās filmas no Dānijas, Islandes, Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas.
Rīt, 16. oktobrī plkst. 18:00 kinoteātrī K.Suns ar svinīgu ceremoniju un islandiešu komēdiju “Drīz būšu” tiks atklātas X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienas (ZFD).
Ziemeļvalstu filmu dienas kļuvušas par regulāru notikumu jau kopš 90. gadu sākuma, bet šogad to organizētāji ir ieviesuši dažus jauninājumus.
Pirmo reizi ZFD norisināsies divos kinoteātros – K.Suns (no 16. - 24. oktobrim) un Parex Plaza (23. un 24. oktobrī).
Tāpat, pirmo reizi filmu dienu katalogs pieejams elektroniski, ko var lejupielādēt www.arsenals.lv, kā arī mūsu informatīvā atbalstītāja mājaslapā www.kinokino.lv.
Šoreiz padomāts arī par draudzīgām biļešu cenām studentiem, pensionāriem, Čili picas Drauga kartes īpašniekiem un tiem, kas iegādājas 5 vai vairāk biļetes – viņiem ieejas maksa uz seansiem kinoteātrī K.Suns ir tikai Ls 1.90. Pārējiem biļetes cena Ls 2.60.
ZFD tiks atklātas ar islandiešu filmu “Drīz būšu”, kas ir stāsts par Annu – dzejnieci, trauku mazgātāju un zālītes tirgotāju. Annas sapnis ir aizvest dēlus prom no Reikjavīkas. Lai iegūtu līdzekļus pasaules apceļošanai, viņa nolemj pārdot savu rūpalu – mobilo telefonu ar garum garu klientu sarakstu.
Vēl piektdien, plkst. 20:00 iespējams noskatīties somu filmu “Viesis”.
Somijas laukos, dziļa meža ieskautās lauku mājās dzīvo mazs zēns ar savu māti. Laiku pa laikam zēns apciemo tēvu, kurš atrodas cietumā. Tomēr viņa un mātes samērā vienkāršo dzīvi iztraucē svešinieks, kurš ierodas ar ziņu no tēva un lodi sānos.
Savukārt sestdien, plkst. 18:00 ZFD ietvaros iespējams noskatīties trīs filmas – somu režisora Mikas Kaurismeki filmu “Trīs gudrie”, kas ir stāsts par trīs vīriem – 51 gadu veco Mati, 51 gadu veco Erki un 51 gadu veco Rauno. Viņi nav tikušies kopš bērnības, taču Ziemassvētku priekšvakarā nejaušu sakritību dēļ satiekas un nakti aizvada kādā Helsinku karaokes bārā. Kad bārā ierodas noslēpumaina sieviete, notiek dramatisks pavērsiens.
20:00 tiks demonstrēta zviedru drāma “Pingponga karalis” par 16-gadīgo Rilli, kurš ir atstumts un apcelts visur, izņemot pingponga zāli. Ar jaunāko brāli – apburošo un visu mīlēto Ēriku viņš sadzīvo lieliski līdz brīdim, kad pavasara brīvdienās puiši uzzina patiesību par savu tēvu. Tad viņi kļūst par sīviem pretiniekiem cīņā uz dzīvību un nāvi.
Plkst. 22:00 ZFD ietvaros savu Latvijas pirmizrādi piedzīvos skandalozā režisora Larsa fon Trīra ne mazāk skandalozā filma “Antikrists”. Filma stāsta par kādu pāri, kuri, cenšoties tikt pāri dēla zaudējumam, dodas uz savu nomaļo meža māju. Nekas vairs viņu dzīvē neiet kā iecerēts.
Svētdien, 18. oktobrī ZFD ietvaros plkst. 18:00 tiks demonstrēta norvēģu road movie “Ziemeļi”, kas stāsta par bijušo sportistu Jomaru, kurš pēc garīga sabrukuma vada skumjas un vientuļas dienas. Kādu dienu, apgādājies ar 5 litriem kanžas, viņš uz sava sniega motocikla uzsāk dramatisku ceļojumu uz ziemeļiem, kur dzīvo viņa bijusī draudzene ar viņa bērnu. Brauciens pārvēršas dīvainā ekspedīcijā, kuras laikā Jomars sastop citas trauslas un apmulsušas dvēseles.
Svētdienas vakaru plkst. 20:00 var noslēgt ar lielisku islandiešu komēdiju “Lauku kāzas”, kas arī uzņemta road movie žanrā. Darbība risinās ap diviem autobusiem, kuros kāzu viesi dodas uz ceremoniju lauku baznīcā, stundas brauciena attālumā no Reikjavīkas. Pāris nolemj ievērot tradīcijas un, lai līgavainis neredzētu savas izredzētas kāzu tērpu, katrs no viņiem iekārtojas savā autobusā. Diemžēl visas lauku baznīcas izskatās vienādas, un mācītāja pa mobilo telefonu sniegtās norādes nav visai skaidras.
Visas augšminētās filmas tiks demonstrētas kinoteātrī K.Suns.
ZFD filmas vērtēs Mediju žūrija. Tās sastāvā šogad darbosies portāla satori.lv žurnāliste Irbe Treile, Radio SWH dīdžejs Toms Grēviņš un žurnāla “Klubs” galvenais redaktors Juris Šleiers.
Žūrija lems par to, kura no ZFD filmām iegūs festivāla galveno balvu – Ziemeļu galdu, savukārt skatītāji ar savu balsojumu varēs noteikt Skatītāju simpātiju ieguvēju.
ZFD ilgs no 16. līdz 24. oktobrim un deviņu dienu laikā būs iespējams noskatīties jaunākās filmas no Dānijas, Islandes, Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas.
Ielūgums
Labdien!
X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienu ietvaros Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā aicina Jūs apmeklēt prof. Viktora Freiberga priekšlasījumu
„Hamsuns un kino: literārā teksta kinematogrāfiskums”.
Gaidīsim Jūs š. g. 20. oktobrī plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes biroja telpās, Marijas ielā 13/3, Rīgā.
Uz pasākumu lūdzam pieteikties pa tālruni 67820089 vai e–pastu ieva@norden.lv
Uz tikšanos!
X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienu ietvaros Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā aicina Jūs apmeklēt prof. Viktora Freiberga priekšlasījumu
„Hamsuns un kino: literārā teksta kinematogrāfiskums”.
Gaidīsim Jūs š. g. 20. oktobrī plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes biroja telpās, Marijas ielā 13/3, Rīgā.
Uz pasākumu lūdzam pieteikties pa tālruni 67820089 vai e–pastu ieva@norden.lv
Uz tikšanos!
Ielūgums
Somu apavu izstāde „Līdz potītēm dizainā”
Ar vārdu salikumu - Somijas apavi – mēs pārsvarā domājam vairāk funkcionālus nekā estētiskus apavus. Lai lauztu šo priekšstatu un iepazīstinātu ar Somijas apavu dizainu visā tā krāšņumā, 3.novembrī tiks atklāta izstāde, kas būs veltīta šīs valsts apavu dizainam.
3. novembrī tiks atklāta Somijas kultūras institūta rosinātā un radošās telpas Tasty organizētā izstāde „Līdz potītēm dizainā” („Design ankl-deep”). Somu apavi nebūt nav robusti un tikai funkcionāli. Izstādē varēs aplūkot vairākus augstas klases somu dizaineru radītus izstrādājumus un salīdzināt ar tiem apaviem, kas tiek veidoti ražošanai masu patēriņam.
Ziemeļvalstu skarbais klimats apavu ražotājiem uzspiež savus noteikumus, tādēļ izstādē varēs redzēt gan filca, gan arī gumijas apavu jaunākos modeļus, kā arī pilsētas dzīvei piemērotus apavus.
Apavu izgatavošanai Somijā ir gara vēsture. Somijas ražotāji vienmēr nodrošinājuši augstu apavu kvalitāti.
Pateicoties izcilākajiem Somijas māksliniekiem un izstādes veidotājiem, mums radusies iespēja iepazīties ar jaunākajiem Somijas dizaineru darbiem – galvenokārt tie ir jaunie mākslinieki, kas pārsteidz ar īpatnēju stilu un interesantiem risinājumiem.
Ļoti savdabīgus un no kopējā konteksta atšķirīgus modeļus rada Minna Parika (Minna Parikka) un Jūlija Lundstena (Julia Lundsten). Jūlijas Lundstenas darbi tiek pārdoti ar firmas zīmi Finsk. Ja M. Parikas veidotie kurpju modeļi akcentē sievišķību un valšķīgumu, tad J. Lundstenas kurpes atgādina nelielas skulptūras. Manolo Blahniks Lundstenas kurpes nodēvējis par pilnību.
Somu apavi šobrīd pasaules modes kontekstā sasnieguši ievērības cienīgu līmeni.
No 4. līdz 28. novembrim Somijas izcilāko dizaineru darbus varēs apskatīt Rīgā, radošajā telpā „Tasty”, Martas iela 1 – 1.
Ar vārdu salikumu - Somijas apavi – mēs pārsvarā domājam vairāk funkcionālus nekā estētiskus apavus. Lai lauztu šo priekšstatu un iepazīstinātu ar Somijas apavu dizainu visā tā krāšņumā, 3.novembrī tiks atklāta izstāde, kas būs veltīta šīs valsts apavu dizainam.
3. novembrī tiks atklāta Somijas kultūras institūta rosinātā un radošās telpas Tasty organizētā izstāde „Līdz potītēm dizainā” („Design ankl-deep”). Somu apavi nebūt nav robusti un tikai funkcionāli. Izstādē varēs aplūkot vairākus augstas klases somu dizaineru radītus izstrādājumus un salīdzināt ar tiem apaviem, kas tiek veidoti ražošanai masu patēriņam.
Ziemeļvalstu skarbais klimats apavu ražotājiem uzspiež savus noteikumus, tādēļ izstādē varēs redzēt gan filca, gan arī gumijas apavu jaunākos modeļus, kā arī pilsētas dzīvei piemērotus apavus.
Apavu izgatavošanai Somijā ir gara vēsture. Somijas ražotāji vienmēr nodrošinājuši augstu apavu kvalitāti.
Pateicoties izcilākajiem Somijas māksliniekiem un izstādes veidotājiem, mums radusies iespēja iepazīties ar jaunākajiem Somijas dizaineru darbiem – galvenokārt tie ir jaunie mākslinieki, kas pārsteidz ar īpatnēju stilu un interesantiem risinājumiem.
Ļoti savdabīgus un no kopējā konteksta atšķirīgus modeļus rada Minna Parika (Minna Parikka) un Jūlija Lundstena (Julia Lundsten). Jūlijas Lundstenas darbi tiek pārdoti ar firmas zīmi Finsk. Ja M. Parikas veidotie kurpju modeļi akcentē sievišķību un valšķīgumu, tad J. Lundstenas kurpes atgādina nelielas skulptūras. Manolo Blahniks Lundstenas kurpes nodēvējis par pilnību.
Somu apavi šobrīd pasaules modes kontekstā sasnieguši ievērības cienīgu līmeni.
No 4. līdz 28. novembrim Somijas izcilāko dizaineru darbus varēs apskatīt Rīgā, radošajā telpā „Tasty”, Martas iela 1 – 1.
otrdiena, 2009. gada 13. oktobris
Zināšanai
Informācija presei
06.10.2009.
Latvijas Kultūras akadēmija un Daugavpils Universitāte sadarbībā ar Norvēģijas Karalistes vēstniecību 2009. gada 16. oktobrī plkst. 10.00 Swedbank ēkā „Saules akmens” (Balasta dambis 1a) organizē konferenci „Knuts Hamsuns. Laika balsis un atbalsis”
Zinātniskā konference „Knuts Hamsuns. Laika balsis un atbalsis” par zinātnisko pētījumu un diskusiju smaguma centru izvirzījusi norvēģu rakstnieku, Nobela prēmijas laureātu, talantīgu literātu un pretrunīgu personību – Knutu Hamsunu, kam šogad aprit 150. jubileja.
Rakstnieka vārds pasaules literārajā telpā iezīmējies ar daudziem poētiskiem jaunievedumiem, starp kuriem – intensīvs un savdabīgs laika tēlojums. Viņa personāžiem piemīt subjektīva, ar cilvēka iekšējo ritmu samērota laika uztvere. K. Hamsuna daiļdarbos liela nozīme ir dabas telpai, tādēļ rakstnieks bieži pievērsies mitoloģiskā laika atveidei. Jaunradē viņu saistījuši vēsturiski ekskursi, kultūrkodi un laikmeta aktualitātes. Laikam un laikmetam ir būtisks iespaids uz K. Hamsuna uztveri citās nacionālajās kultūrās. Ar norvēģu rakstnieka popularitātes un aizmirstības periodu mijas starpniecību var šķetināt latviešu un citu kultūru literatūras un vēstures stāstus. K. Hamsuna daiļrade iespaidojusi daudzus māksliniekus un literātus dažādos laika posmos, mudinot veidot rakstnieka ideju, tēlu un pasaules uztveres atspulgus, nereti ar to starpniecību iesaistoties neklātienes diskusijā par laikmeta kultūras aktualitātēm.
Konferences organizētāji ir Latvijas Kultūras akadēmija un Daugavpils Universitāte. Konferences dalībnieki – filoloģijas zinātņu doktori no Baltoskandijas Akadēmijas (Lietuva, Paņeveža), Daugavpils Universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Universitātes. Referenti ziņojumos pievērsīsies Hamsuna daiļrades klātbūtnes izpētei Baltijas, Anglijas un Krievijas kultūras telpās dažādos vēsturiskos nogriežņos, kā arī aplūkos „rakstnieku pārus” – norādīs uz paralēlēm K. Hamsuna, J. Jaunsudrabiņa un G. Janovska daiļradē.
Kļūt par konferences ziņojumu klausītājiem laipni aicināti visi interesenti, kuriem saistoša ir kultūras un literatūras procesu salīdzināšana.
Konferenci atbalsta Norvēģijas Karalistes vēstniecība.
Kontaktinformācija:
Evija Zubina
Latvijas Kultūras akadēmija
Studiju informācijas un komunikāciju speciāliste
Tālr. 67114807
e-pasts: info@lka.edu.lv
06.10.2009.
Latvijas Kultūras akadēmija un Daugavpils Universitāte sadarbībā ar Norvēģijas Karalistes vēstniecību 2009. gada 16. oktobrī plkst. 10.00 Swedbank ēkā „Saules akmens” (Balasta dambis 1a) organizē konferenci „Knuts Hamsuns. Laika balsis un atbalsis”
Zinātniskā konference „Knuts Hamsuns. Laika balsis un atbalsis” par zinātnisko pētījumu un diskusiju smaguma centru izvirzījusi norvēģu rakstnieku, Nobela prēmijas laureātu, talantīgu literātu un pretrunīgu personību – Knutu Hamsunu, kam šogad aprit 150. jubileja.
Rakstnieka vārds pasaules literārajā telpā iezīmējies ar daudziem poētiskiem jaunievedumiem, starp kuriem – intensīvs un savdabīgs laika tēlojums. Viņa personāžiem piemīt subjektīva, ar cilvēka iekšējo ritmu samērota laika uztvere. K. Hamsuna daiļdarbos liela nozīme ir dabas telpai, tādēļ rakstnieks bieži pievērsies mitoloģiskā laika atveidei. Jaunradē viņu saistījuši vēsturiski ekskursi, kultūrkodi un laikmeta aktualitātes. Laikam un laikmetam ir būtisks iespaids uz K. Hamsuna uztveri citās nacionālajās kultūrās. Ar norvēģu rakstnieka popularitātes un aizmirstības periodu mijas starpniecību var šķetināt latviešu un citu kultūru literatūras un vēstures stāstus. K. Hamsuna daiļrade iespaidojusi daudzus māksliniekus un literātus dažādos laika posmos, mudinot veidot rakstnieka ideju, tēlu un pasaules uztveres atspulgus, nereti ar to starpniecību iesaistoties neklātienes diskusijā par laikmeta kultūras aktualitātēm.
Konferences organizētāji ir Latvijas Kultūras akadēmija un Daugavpils Universitāte. Konferences dalībnieki – filoloģijas zinātņu doktori no Baltoskandijas Akadēmijas (Lietuva, Paņeveža), Daugavpils Universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Universitātes. Referenti ziņojumos pievērsīsies Hamsuna daiļrades klātbūtnes izpētei Baltijas, Anglijas un Krievijas kultūras telpās dažādos vēsturiskos nogriežņos, kā arī aplūkos „rakstnieku pārus” – norādīs uz paralēlēm K. Hamsuna, J. Jaunsudrabiņa un G. Janovska daiļradē.
Kļūt par konferences ziņojumu klausītājiem laipni aicināti visi interesenti, kuriem saistoša ir kultūras un literatūras procesu salīdzināšana.
Konferenci atbalsta Norvēģijas Karalistes vēstniecība.
Kontaktinformācija:
Evija Zubina
Latvijas Kultūras akadēmija
Studiju informācijas un komunikāciju speciāliste
Tālr. 67114807
e-pasts: info@lka.edu.lv
Labvakar!
Mans bakalaura darba temats ir saistīts ar cilvēka vārdu. Pētījumam tika izveidotas anketas, lai iegūtu nepieciešamo informāciju. Neliels ieskats anketas atslēgas vārdos:
- nimi – oficiālais vārds;
- etunimi – uzvārds;
- lisänimi – iesauka;
- kutsumanimi – iesauka;
- haukkumanimi – iesauka (ar negatīvu nozīmi);
- lempinimi – mīļvārdiņš;
- keksiä lisänimiä – izgudrot iesaukas;
- vastaaja – respondents;
- taustatieto – pamatinformācija;
- vastaajan taustatietoja – pamatinformācija par respondentu;
- sukupuoli – dzimums;
- mies – vīrietis;
- nainen – sieviete;
- ikä – vecums;
- luonteenpiirre – rakstura īpašība;
- ulkonäkö – izskats.
pirmdiena, 2009. gada 12. oktobris
Zināšanai
29.10. plkst.16.00 Igaunijas vēstniecībā Mari Sātas romāna "Burvība & gars" latviešu tulkojuma prezentācija! Tulkojusi Rūta Karma.
ceturtdiena, 2009. gada 8. oktobris
Labvakar visiem bloga lasītājiem.
Tā kā pirms kristietības somu vidū bija izplatīts šamanisms, šeit ir daži atslēgas vārdi par šamaņiem:
Tietäjä laitos, Noita laitos - šamanis;
Noaidi - šamaņu vadonis;
Loitsu, luotteet - buramvārdi;
Sielu-olennot - dvēseles gari; pastāv 3 dvēseles gari - Väki, Luonto ja Itse;
Istunto - šamaņa seanss; šamaņa stāvokļi - innoissa (sajusmā), haltioissa (ekstāzē) ja luonnossa (gara pacelšanās pāri ķermenim).
Tā kā pirms kristietības somu vidū bija izplatīts šamanisms, šeit ir daži atslēgas vārdi par šamaņiem:
Tietäjä laitos, Noita laitos - šamanis;
Noaidi - šamaņu vadonis;
Loitsu, luotteet - buramvārdi;
Sielu-olennot - dvēseles gari; pastāv 3 dvēseles gari - Väki, Luonto ja Itse;
Istunto - šamaņa seanss; šamaņa stāvokļi - innoissa (sajusmā), haltioissa (ekstāzē) ja luonnossa (gara pacelšanās pāri ķermenim).
otrdiena, 2009. gada 6. oktobris
Atslēgas vārdi no Lībiešu folkloras:
1. usk - Ticības jēdzienu lībiešu valodā izsaka ar vārdu usk. Ar to tagad visumā saprot kristīgo ticību.
Līdzās baznīcas ticībai klusībā ir godā turēta oficiāli nopeltā liekõusk - liekā ticība, ko vairāk sauc par mōņusk (māņticība), reizēm vienkārši par vanā āiga usk (veco laiku ticību) vai nievājoši par blekusk (bluķu ticība), tijā usk (tukšā ticība), tūlusk (vēja ticība). Šās ticības būtnes sauc arī par tūlgarā (vēja gars).
Senās lībiešu reliģijas priekšstati, ko ir ietekmējušas arī citas tautas, tautas atmiņā un rīcībā sajaukušās ar kristīgās ticības elementiem.
2. jeng - Lībiešu, tāpat kā citu somugru tautu, ticējumu pamatā ir animistiskā pasaules uztvere.
Visai dabai, kā arī tās indivīdiem ir dvēsele (jeng), kas dzīvo tālāk arī pēc indivīda nāves. Somu zinātnieki izteikuši domu, ka šādas pasaules uztveres pirmsākumi meklējami mirušo kultā, kā arī tieksmē dabu aplūkot kā dzīvu būtni un dabas parādības apveltīt ar dvēseli.
3. Tšitšorlinkist- putnu modināšanas dziesma, ko dzied Lieldienu rītā pirms saules lēkta, un tās pamatā ir ticējums, ka gājputni nav aizlidojuši tālu uz dienvidiem, bet pārguļ ziemu tepat tuvumā, paslēpušies upju, ezeru vai jūras krastā, kur viņi kā pavasara vēstneši laikus jāmodina.
Līdzās baznīcas ticībai klusībā ir godā turēta oficiāli nopeltā liekõusk - liekā ticība, ko vairāk sauc par mōņusk (māņticība), reizēm vienkārši par vanā āiga usk (veco laiku ticību) vai nievājoši par blekusk (bluķu ticība), tijā usk (tukšā ticība), tūlusk (vēja ticība). Šās ticības būtnes sauc arī par tūlgarā (vēja gars).
Senās lībiešu reliģijas priekšstati, ko ir ietekmējušas arī citas tautas, tautas atmiņā un rīcībā sajaukušās ar kristīgās ticības elementiem.
2. jeng - Lībiešu, tāpat kā citu somugru tautu, ticējumu pamatā ir animistiskā pasaules uztvere.
Visai dabai, kā arī tās indivīdiem ir dvēsele (jeng), kas dzīvo tālāk arī pēc indivīda nāves. Somu zinātnieki izteikuši domu, ka šādas pasaules uztveres pirmsākumi meklējami mirušo kultā, kā arī tieksmē dabu aplūkot kā dzīvu būtni un dabas parādības apveltīt ar dvēseli.
3. Tšitšorlinkist- putnu modināšanas dziesma, ko dzied Lieldienu rītā pirms saules lēkta, un tās pamatā ir ticējums, ka gājputni nav aizlidojuši tālu uz dienvidiem, bet pārguļ ziemu tepat tuvumā, paslēpušies upju, ezeru vai jūras krastā, kur viņi kā pavasara vēstneši laikus jāmodina.
Ziemassvētki ir viena no svarīgākajām kultūras tradīcijām Somijā, tādēļ lūk pāris atslēgas vārdi:
Joulukuu - Decembris
Joulu - Ziemassvētki
Jouluaatto - Ziemassvētku vakars
Joulupukki - Ziemassvētku vecītis
Joulukuusi - Ziemassvētku egle
Joululaulu - Ziemassvētku dziesmas
Jouluenkeli - Ziemassvētku enģelis
Piparkakku - piparkūka
Hirvi - alnis, briedis
Reki - ragavas, kamanas
Kelkka - ragaviņas
Joulukuu - Decembris
Joulu - Ziemassvētki
Jouluaatto - Ziemassvētku vakars
Joulupukki - Ziemassvētku vecītis
Joulukuusi - Ziemassvētku egle
Joululaulu - Ziemassvētku dziesmas
Jouluenkeli - Ziemassvētku enģelis
Piparkakku - piparkūka
Hirvi - alnis, briedis
Reki - ragavas, kamanas
Kelkka - ragaviņas
svētdiena, 2009. gada 4. oktobris
Daži atslēgas vārdiņi no igauņu mitoloģijas
Hiis - visbiežāk izmanto igauņu svētvietu apzīmēšanai
Maa-ema - igauņu mitoloģijā - Zemes māte (dievība): maa - zeme, ema - māte
Vanapagan - igauņu mitoloģijas tēls, līdzīgs latviešu velnam
Toonela, Hiiela, Manala - igauņu mitiloģijā mirušo atrašanās vietas
Kool, kalm, mardus - ļaunais spēks, kuram ir pakļauts mirušais
Hingedeaeg - veļu laiks (rudenī): hing - dvēsele, aeg - laiks
vairāk informācijas - http://www.folklore.ee
Maa-ema - igauņu mitoloģijā - Zemes māte (dievība): maa - zeme, ema - māte
Vanapagan - igauņu mitoloģijas tēls, līdzīgs latviešu velnam
Toonela, Hiiela, Manala - igauņu mitiloģijā mirušo atrašanās vietas
Kool, kalm, mardus - ļaunais spēks, kuram ir pakļauts mirušais
Hingedeaeg - veļu laiks (rudenī): hing - dvēsele, aeg - laiks
vairāk informācijas - http://www.folklore.ee
ceturtdiena, 2009. gada 1. oktobris
7. oktobrī
Rīgā, 2009. gada 1. oktobrī
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Lekciju cikls Kultūršoks piedāvā:
Māra Zirnīte Personība – sociālisma alternatīva
Š.g. 7. oktobrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā atsāksies lekciju cikls Kultūršoks. Tajā uzstāsies mutvārdu vēstures pētniece Māra Zirnīte, kura runās par personību kā sociālisma alternatīvu. Citādi domājoša, neatkarīga personība bija pretrunā sociālisma ideoloģiskai dogmai, kam bija nepieciešama masveida pakļāvība. Pētniece lekcijā iepazīstinās ar dažādiem dzīvesstāstiem, kas Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā vēstī par neatkarīgām personībām, kam raksturīgs nestandarta domāšanas veids, patstāvīga pieeja dzīvei, neiztrūkstoši konflikti ar valdošo konjunktūru un masveida tendencēm. Vai mūsdienu postpadomju telpā ir vieta personībām?
Lekciju turpinās diskusija, kurā būs iespējams uzdot jautājumus lektorei vai apstrīdēt viņas teikto.
Ieeja uz lekciju ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu zane@unitedintimacy.lv, jo vietu skaits ir ierobežots. Norises vieta: Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Marijas ielā 13/3, Berga bazārā.
Lekciju ciklu Kultūršoks rīko teātris UNITED INTIMACY/ biedrība TARBA sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Informāciju par nākamajām lekcijām meklējiet mājas lapā: www.unitedintimacy.lv .
Informāciju sagatavoja:
Zane Gruntmane
26323985
zane@unitedintimacy.lv
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Lekciju cikls Kultūršoks piedāvā:
Māra Zirnīte Personība – sociālisma alternatīva
Š.g. 7. oktobrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā atsāksies lekciju cikls Kultūršoks. Tajā uzstāsies mutvārdu vēstures pētniece Māra Zirnīte, kura runās par personību kā sociālisma alternatīvu. Citādi domājoša, neatkarīga personība bija pretrunā sociālisma ideoloģiskai dogmai, kam bija nepieciešama masveida pakļāvība. Pētniece lekcijā iepazīstinās ar dažādiem dzīvesstāstiem, kas Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā vēstī par neatkarīgām personībām, kam raksturīgs nestandarta domāšanas veids, patstāvīga pieeja dzīvei, neiztrūkstoši konflikti ar valdošo konjunktūru un masveida tendencēm. Vai mūsdienu postpadomju telpā ir vieta personībām?
Lekciju turpinās diskusija, kurā būs iespējams uzdot jautājumus lektorei vai apstrīdēt viņas teikto.
Ieeja uz lekciju ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu zane@unitedintimacy.lv, jo vietu skaits ir ierobežots. Norises vieta: Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Marijas ielā 13/3, Berga bazārā.
Lekciju ciklu Kultūršoks rīko teātris UNITED INTIMACY/ biedrība TARBA sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Informāciju par nākamajām lekcijām meklējiet mājas lapā: www.unitedintimacy.lv .
Informāciju sagatavoja:
Zane Gruntmane
26323985
zane@unitedintimacy.lv
Abonēt:
Ziņas (Atom)
