Somu Pirts

Leģenda.

Somu tautai ir leģenda, kā radusies sauna. Divus brāļus, kuri bija devušies medībās pārsteidza sniega vētra. Ilgi maldījušies, pārsaluši, tie nejauši uzdūrušies pamestam mednieku namiņam. Tad viņi pavardā sakurinājuši uguni un mēģinājuši sasildīties, bet bija tik ļoti nosaluši, ka visu laiku drebinājušies. Namiņa sienas un jumts bija no vecuma kļuvuši cauri. Namiņā pa šķirbām krita sniegs. Caur jumta caurumiem sniegs nokritis arī uz pavarda karstajiem akmeņiem. Telpā uzreiz izplatījies karstums, kas paglāba brāļus no nosalšanas. Atgriežoties mājās, brāļi izstāstīja savu piedzīvojumu un nolēma uzcelt atsevišķu namiņu, kur turpmāk varētu sasildīties ar karstā tvaika palīdzību.

Somu pirts celtniecības vēsture.

Cilvēki kopš seniem laikiem ir gājuši pirtī dažādu motīvu vadīti:
• reliģisku;
• dziedniecisku;
• mazgāšanās;
• atpūtas;
• sociālu.

„Sauna” - somu/sāmu vārds. Vārds sauna, nozīmē noslēgtu telpu, t. i., vārds «sauna» neapzīmē pašu tvaicēšanās procesu, bet gan pirts telpu funkcionālo bloku. Somi izveidoja savu pirti aizvēsturiskos laikos, kad tie vēl nebija nācija, bet tikai maza cilts. Somi savu saunu ir attīstījuši gadu gaitā un šodien tā ir pazīstama visā pasaulē.

Somi savu pirti piemin arī tūkstoš gadus atpakaļ izveidotajā tautas eposā „Kalevala”. Ļoti saspringtajā momentā, kad tumšie spēki uzbruka tautai, eposa varonis Veinemeinens sauca galveno dievu Ukko savā saunā.

Somijā pirtis kā koka celtnes tika datētas ap 5.-8. gs. Tā bija koka baļķu celtne ar vienu telpu, kuru sākumā apsildīja no iekšienes ar uguns un dūmu palīdzību. Tajos laikos šīs celtnes izmantoja gan kā dzīvošanas mājokli, gan kā pirti.

Kā celtniecības materiālu izmantoja koku. Guļbūves vienmēr apšuva ar dēļiem un krāsoja sarkanā krasā. Vēsturiskajā somu saunā gars cēlās no sašķeltiem uz uguns akmeņiem. Pirts kodolu sastādīja akmeņu kaudze, kurus karsēja , un ap tiem varēja pērties zem nepastāvīga jumta seguma. Uz tiem, aromātam, lēja medus ūdeni, kas Somiem bija ļoti ierasta lieta. Medu vāca no vecu koku dobumiem neskartos mežos. Sākotnēji pirtis kurināja bez dūmvadiem, tās bija tā saucamās melnās pirtis, kur dūmi tika izvadīti no telpas pa durvīm.

Pārskats par sildītājs attīstību.

Krāsns, kas izskatījās kā akmeņu kaudze, ir pirts pavarda pirmsākums, kas mūsdienās tiek izmantota, lai gūtu eksotiskas sajūtas. Šāda veida “krāsns” lieliski kalpoja telpas apsildīšanai un laika gaitā tā ir pamatīgi attīstījusies.

A- Vecākā , B- No ķieģeļiem vai akmeņiem, C- 19.gs., ķieģeļu dūmu sildītājs, D- mucas dūmu sildītājs, E-1920 – 1960 metāla skursteņa sildītājs, F – 1920 – 1930 ķieģeļu skursteņa sildītājs, G- nepārtrauktā karstuma , H-elektriskā nepārtrauktā karstuma , I- izolētā.

Senas Tradīcijas.

Senatnē somiem pirts bija svēta vieta. Valdīja uzskats, ka pirtī jāuzvedas kā dievnamā. Tur nedrīkstēja trokšņot, rupji runāt, aprunāt, apmelot. Šīs ieražas mācīja arī bērniem. Tie ticēja, ka tvaika mākoņos slēpjas gari, kuri dāvā pirts karstuma priekus. Tās atradās māju pagalmos. Tikai 20. gs. sākumā tās sāka izvietot ezeru un upju krastos. Pirti parasti apmeklēja regulāri, vienu reizi nedēļā. Lai senās pirtis varētu izkurināt (sasildot gaisu ar sakarsētu akmeņu kaudzi), vairākām pērties gribētāju grupām pagāja vesela diena. Vēsturiski saunas Somijā uzņēma vīriešus kā vienu grupu un sievietes, kā atsevišķu grupu. Tas bija mantojums no lauksaimniecības dienām, kad vīrieši mazgājās šajā saunā pēc garas un smagas darba dienas, un sievietes pēc tam. Pirmie pirti apmeklēja vīrieši, pēc tam saimes sievietes. Tikai daudz vēlākā laikā pirtis sāka apmeklēt visa ģimene vienlaicīgi. Bija nepieciešams pareizi izvēlēties malku, to labi sakārtot kurināšanai, kā arī degošo malku laicīgi papildināt ar jaunām pagalēm.

Pirti apmeklēja, lai attīrītu miesu un dvēseli. Uzskatīja, ka pirts palīdzēs vissmagākajos dzīves brīžos – no dzimšanas līdz nāvei. Ja kāds saslima, uz pirti tika saukti dziednieki, burvji, kopienu vecākie, lai veiktu dziednieciskos rituālus. Pirtīs sievietes laida pasaulē bērnus , jo tās bija vienīgās apsildāmās telpas, kā arī bija vistīrākās. Sievietes pirtī dažkārt pavadīja nedēļu, tad svinīgi ienesa bērnu mājā. Pēc tradīcijas bērna tēvs tikai tad varēja ieraudzīt jaundzimušo.

Līgavas pirms laulībām arī apmeklēja pirti. Pirtī tika veikti rituāli ļauno garu aizdzīšanai. Uzskatīja, ka pirtī mīt senču gars – dzimtas sargātājs, tāpēc dzimtas sanākšana un svarīgu lēmumu pieņemšana notika pirtī, lai būtu iespēja apspriesties arī ar senčiem.
Somi patiesi ticēja un tic, ka sauna var palīdzēt izdziedēt no slimībām un pat atgriezt dzīvē.

Īstas somu saunas noteikumi mūsdienās.

•Visam jābūt pēc iespējas vienkāršāk. Nekādas aromaterapijas, mūzikas un krāsainas gaismas. Tikai miers. Laiks saunā – tas pilnībā ir jūsu laiks: pārdomām par sevi, savām jūtām, savu vietu pasaulē. Somi saunā nedomā par darbu un problēmām.

•Nekādu smilšu pulksteņu, laika skaitīšana nepastāv. Katrs cilvēks ir individuāls, tikai pats var lemt, cik ilgi atradīsies saunā. Klausiet savam ķermenim! Smilšu pulkstenis nevar zināt procedūras ilgumu tieši jums.

•Mitrums. Somu pirtī ir patīkama mērena temperatūra no 70-80ºC, tāpēc mitrums nosakāms pēc jūsu ķermeņa sajūtas

•Tumsa saunā labvēlīgi ietekmē relaksāciju un mieru. Krāsainai gaismai, mūzikai un citiem līdzīgiem efektiem nav nekā kopēja ar tradicionālo somu pirti.

•Bērza slotas uzlabo asins cirkulāciju, tām ir viegls vasaras aromāts, kas īpaši aktuāls pēršanās procedūrām ziemas laikā.

•Iedzert alu pēršanās laikā un labi paēst pēc saunas-tā ir daļa no somu kultūras tradīcijām.

•Svarīga sociāla nozīme: cilvēks pavada laiku kopā ar ģimeni, labiem draugiem mierīgās sarunās. Tas ir labāk par restorāna vai kino apmeklējumu.