Mazs ieskats manā prezentacijā...

Soumu pirts.

„Sauna” - somu/sāmu vārds. Vārds sauna, nozīmē noslēgtu telpu, t. i., vārds «sauna» neapzīmē pašu tvaicēšanās procesu, bet gan pirts telpu funkcionālo bloku. Somi izveidoja savu pirti aizvēsturiskos laikos, kad tie vēl nebija nācija, bet tikai maza cilts. Somi savu saunu ir attīstījuši gadu gaitā un šodien tā ir pazīstama visā pasaulē. Cilvēki kopš seniem laikiem ir gājuši pirtī dažādu motīvu vadīti:
reliģisku;
dziedniecisku;
mazgāšanās;
atpūtas;
sociālu.
Somi savu pirti piemin arī tūkstoš gadus atpakaļ izveidotajā tautas eposā „Kalevala”. Ļoti saspringtajā momentā, kad tumšie spēki uzbruka tautai, eposa varonis Veinemeinens sauca galveno dievu Ukko savā saunā.
Kā celtniecības materiālu izmantoja koku. Guļbūves vienmēr apšuva ar dēļiem un krāsoja sarkanā krasā. Vēsturiskajā somu saunā gars cēlās no sašķeltiem uz uguns akmeņiem. Pirts kodolu sastādīja akmeņu kaudze, kurus karsēja , un ap tiem varēja pērties zem nepastāvīga jumta seguma. Uz tiem, aromātam, lēja medus ūdeni, kas Somiem bija ļoti ierasta lieta. Medu vāca no vecu koku dobumiem neskartos mežos. Sākotnēji pirtis kurināja bez dūmvadiem, tās bija tā saucamās melnās pirtis, kur dūmi tika izvadīti no telpas pa durvīm. The dugout in which they left their equipment had been destroyed. Somewhere in the distance they heard the clank and roar of tanks. Somijā pirtis kā koka celtnes tika datētas ap 5.-8. gs.
Tā bija koka baļķu celtne ar vienu telpu, kuru sākumā apsildīja no iekšienes ar uguns un dūmu palīdzību. Tajos laikos šīs celtnes izmantoja gan kā dzīvošanas mājokli, gan kā pirti.Krāsns, kas izskatījās kā akmeņu kaudze, ir pirts pavarda pirmsākums, kas mūsdienās tiek izmantota, lai gūtu eksotiskas sajūtas. Šāda veida “krāsns” lieliski kalpoja telpas apsildīšanai. Nedaudz grūtāk bija pagatavot ēdienus, tāpēc 11. gs. sāka izmantot plātnes, ko novietoja virs “krāsns”. Tika iegūts pavards ar divām iespējām. Sākot ar šo laiku, sāka veidot atsevišķas celtnes, kuras bija paredzēts izmantot kā pirtis. 18. gs. beigās Somijā no ķieģeļiem sāka veidot slēgta tipa pirts krāsnis . Šajās krāsnīs bija vairākas ligzdas: apakšā bija ligzda ugunij, vidusdaļā akmens ligzda, kur veidojās tvaiks, un augšpusē bija dūmvads. Dūmvadus, kas bija veidoti speciāli un izvirzījās ārpus celtnes, sāka pielietot 19. gs.