Marimekko

Mūsdienās Marimekko zīmolu pazīst katrs soms un tas tiek uzskatīts par somiskuma simbolu visā pasaulē. Patīk vai nē Marimekko kompānija tiek uzskatīta par kaut ko tikpat somisku kā rudzu maize un pirts. Tomēr ne vienmēr tas ir bijis tik pašsaprotami. 1964. gadā Austrumsomijas avīze Karjala karēlijā dzimušo Armi Ratiju dēvēja par „karēļu kosmopolītu” un rakstīja: „Reti, kad Marimekko apģērbs atstāj vienaldzīgu. Tas vai nu patīk vai izraisa riebumu. Dažreiz cilvēki ienāk Marimekko veikalā un pretīgumā spļauj. Vai arī kāds nemitīgi zvana, jo Marimekko cepures bojā Helsinku ielu skatu! Persona, kurai ir vispārpieņemta jeb kā mēdz teikt „laba” gaume, bieži vien uzskata, ka tādās drēbēs nav iespējams ģērbties, bet ledus ir kusis arī daudz reižu pirms tam.” Jau no pirmsākumiem Marimekko drosmīgie produkti provocēja līdzīgus izteikumus un ne vienmēr tika uzņemti ar sajūsmu. Tomēr Karjala rakstītais piepildījās un ledus kusa. 1990’tajos gados, kad Marimekko draudēja bankrots, Kirsti Pākanena izglāba uzņēmumu un tāpēc tika dēvēta par nacionālā dārguma glābēju.

Daudz par šo kompāniju stāsta tās nosaukums – Marimekko. Burtiski tulkojot tas nozīmē „Mari kleita”, bet nosaukumam ir arī blakus nozīme. „Mekko” ir vecs vārds, kas nozīmē „mazas meitenes kleita”. 1951. gadā tas ļoti piestāvēja jaunajam un neparastajam, bet tomēr ar somiskajām tradīcijām saistītajam, Marimekko tēlam. Turklāt „Mari” ir arī dibinātājas Armi vārda anagramma. Kā redzams kompānijas vārds izvēlēts rūpīgi, ar lielu apdomu un oriģinalitāti. Tas pats attiecināms uz audumu rakstu nosaukumiem. Lai gan daudzi ir tieši saprotami, citiem savukārt nepieciešams paskaidrojums. Daži izvēlēti skanīguma dēļ, savukārt citi ir veidoti kā tīša pārteikšanās, kas saprotama vien somiem – humoristiska vai mazliet vecmodīga. Vēl citi nosaukumi ir dialektā vai ir seni sakāmvārdi. Šī uzmanība izvēloties nosaukumus liecina par apdomību arī citos jautājumos. Šķiet viss, ko darījusi Armi Ratia un vēlāk arī Kirsti Pākanena, ir rūpīgi pārdomāts un apsvērts – ir radīts Mari-cilvēka tēls.

Marimekko ir pilna kontrastiem. Tajā apvienojas nacionālais un starptautiskais, tradicionālais un modernais, daba un urbānisms. Kompānija vienmēr bijusi atvērta starptautiskiem iespaidiem un idejām. Tieši japāņu estētika, kurā liela nozīme ir dabai un raksturīga līniju vienkāršība un skaidrība, ir tuva somu dvēselei. Kopš 1960’to gadu beigām tā ir Marimekko estētikas nozīmīgs elements. Vieni no slavenākajiem Marimekko dizaineriem ir Katsuji Wakisaka un Fujiwo Ishimoto.

1949. gadā Viljo Ratia nopirka kompāniju Printex, kas ražoja vaskadrānas un apdrukātus audumus. Viņa sieva Armi Ratia piesaistīja jaunus māksliniekus audumu rakstu radīšanai. Rezultāts bija drosmīgs un krāsains. Cilvēkiem audumi ļoti patika, bet viņi īsti nezināja ko ar tiem lai iesāk. Tāpēc tika nolemts izveidot nelielu apģērba kolekciju un nodibināt atsevišķu apģērbu ražošanas kompāniju Marimekko, lai parādītu cilvēkiem kā iespējams pielietot audumus. Pirmo kolekciju radīja Rīta Immonena un pirmais Marimekko modes šovs Somijā notika 1951. gadā Kalastajatorppa restorānā Helsinkos. Tikai dažus gadus vēlāk māksliniece Helge Methere-Borgstroma izveidoja Marimekko logo. Piecdesmito gadu otrajā pusē Marimekko piedalījās izstādēs Briselē un Stokholmā pēc kurām uzņēmuma produkciju sāka eksportēt arī uz ārzemēm. Šajā desmitgadē Marimekko sāka strādāt Maija Isola un Vuoko Nurmesniemi, radot gan kompānijas produkciju, gan reizē liekot pamatus Marimekko estētiskajai izpratnei.

Sešdesmitajos gados kompānijas bizness paplašinājās un kļuva internacionāls, arī produktu klāsts palielinājās. 1960. gadā Amerikā Marimekko vienā acumirklī populāru padarīja Kenedija kundze, reiz nopērkot uzreiz septiņus kompānijas apģērbus. Bija priekšvēlēšanu laiks un Kenedija kundzes pirkumi parādījās neskaitāmās avīzēs un žurnālos. Tajā pašā gadā Stokholmā tika atvērts pirmais Marimekko mazumtirdzniecības veikals. Marimekko bija kļuvis par starptautiski pazīstamu fenomenu. Sešdesmito gadu beigās kompānijai radās finansiālas grūtības, kas tika atrisinātas uzņēmumā veicot lielas pārmaiņas. Šajā periodā Marimekko kompānijai pievienojās daudz jaunu dizaineru: Annika Rimala, kas radīja vēl mūsdienās pirkto Tasaraita kolekciju, Līsa Suvanto, japānis Katsuji Wakisaka, Kristīna Isola (dizaineres Maijas Isolas meita) un Penti Rinta, kas radīja Marimekko pirmo vīriešu kostīmu Kuski, kas mūsdienās jau kļuvis par klasiku.

Septiņdesmitie Marimekko bija ļoti ražīgs un veiksmīgs laiks. Produkcija tika modernizēta un piedāvāto preču klāsts atkal pieauga. Dažādu nelielu produktu un Marimekko audekla maisu dizainēšanai un mārketingam tika nodibināta jauna kompānija Dècembre, kas velāk gan atkal kļuva par Marimekko daļu. Kompānijas Dècembre galvenais dizainers bija Ristomati Ratia. Marimekko parakstija līgumus Amerikā un Japānā, tika atvērtas divas jaunas fabrikas Helsinkos un Kitē, turklāt durvis vēra arī galvenais Marimekko mazumtirdzniecības veikals Helsinkos. Tas vēl joprojām atrodas turpat. Šajā laikā kompānijai pievienojās japāņu dizainers Fujiwo Ishimoto un Marja Suna, kas izveidoja pirmo Marimekko adījumu kolekciju. Šīs sasniegumiem bagātās dekādes pēdējā gadā nomira Marimekko radītāja Armi Ratia.
Pēc Armi Ratias nāves sekoja desmitgade, kurā Marimekko darbība bija neskaidra, jo trūka idejiskās vadītājas. Astoņdesmito gadu sākumā bizness vēl veicās labi. 1985. gadā Marimekko kompānija tika pārdota Amer Group un astoņdesmito gadu beigās kompānijai sākās grūts laiks. Marimekko finansiālais stāvoklis strauji pasliktinājās un kompānijas publiskais tēls izbalēja.

Deviņdesmitajos Marimekko atkal sāka uzplaukt. 1991. gadā uzņēmumu no Amer Group pārpirka Workidea, Kirsti Pākanenai piederoša kompānija. Marimekko tēls no jauna kļuva harizmātisks un kompānijai sākās jauns attīstības posms. Dizains atkal ieņēma centrālo lomu un tika radītas jaunas produktu līnijas, piemēram, Ritvas Fallas biznesa apģērbu līnija. Bez Ritvas Fallas deviņdesmitajos Marimekko dizaineru komandai pievienojās arī Erja Hirvi, Jāna Parkila, Mika Pīranens, Juka Rintala un Marjāna Virta.

Arī šajā dekādē Marimekko turpina attīstīties. Pateicoties ārzemēs rīkotajām izstādēm ir pieaudzis eksports un Marimekko zīmola atpazīstamība. Produkcija tiek modernizēta un preču klāsts paplašināts. Arī kompānijas rūpnīcas tiek uzlabotas un apgādātas ar jaunākajām tehnoloģijām. Marimekko dizaineru komandai pievienojušies jauni talanti ieskaitot Annu Danielsoni, Samu-Jusi Koski, Maiju Louekari un Terēzi Mūrhausu. Šajā dekādē Marimekko kompānijā debitējuši arī tādi slaveni dizaineri kā Bjorns Dahlstroms, Harri Koskinens un Ilka Supanens. Savukārt jaunu ideju meklēšanas nolūkā 2006. gadā tika rīkots Design, meet the user! konkurss. Uzvarētāju darbi tika iekļauti Marimekko 2007. gada apģērbu un interjera kolekcijās.

Kompanija vienmēr meklē vienojošo kolekcijās – kaut ko, kas saistītos tieši ar Marimekko zīmolu. Audumu apdruku tēmas tiek ņemtas no dzīves un apkārtējās pasaules: dabas, notikumiem un cilvēkiem. Iespējams tieši tas ir tas, kas dizaineru radītos rakstus padara tik īpašus.

Kompānijas pirmajos gados Armi Ratia teica, ka viņas mērķis ir panākt, lai katrs soms nopirktu vismaz vienu Marimekko produktu. Jau pēc pārdesmit gadiem vadot kompāniju viņa piedzīvoja sava sapņa piepildījumu, pat vēl vairāk – Marimekko bija kļuvis pasaulē pazīstams zīmols. Un tā tas ir vēl joprojām par spīti visiem kāpumiem un kritumiem.