Skaidrojums šim nosaukumam būtu- Igauņu komunikācijas stils, runāšu par igauņiem visvairāk piedēvētajiem stereotipiem, kuri ir gan patiesi, gan nepatiesi, minēšu dažus interesantus piemērus un pastāstīšu, ko par to domā paši igauņi.
Bet jāsāk ar to, ka lai izprastu tautu un cilvēkus, ir jāiepazīst konkrētās valsts kultūra, vide, kurā šie cilvēki komunicē. Tāpat kā jebkuru kultūru arī Baltijas reģiona valstu iedzīvotājus ir ietekmējusi to vēsture un tradīcijas, kas savukārt veidojusi kultūru.
Igauņu komunikācijas veids galvenokārt ir „augsta konteksta” komunikācija, tas nozīmē, ka svarīgāks ir sarunas konteksts (kopējā doma), nevis nododamās informācijas precizitāte vai fakti. Cilvēki runā ātri, pārtraucot viens otru, nepabeidzot teikumus.
Konfliktsituācijās meklē kompromisu, kas apmierinātu abas puses, taču visbiežāk tomēr cenšas no konflikta vispār izvairīties.
Distance: igauņi ievēro distanci un noteiktas normas komunicējot ar priekšnieku, skolotāju: cilvēkiem, kas pēc sociālās hierarhijas atrodas augstāk. Taču šīs tradīcijas ir mainīgas un jaunā paaudze vairs neievēro tik striktas robežas.
Neverbālā komunikācija: izskats un apģērbs, ķermeņa kustības, sejas izteiksme, acu kontakts, pieskārieni, smarža, distance, laiks un klusums.
- Igauņi nemēdz pārlieku ekspresīvi izrādīt savas emocijas ar sejas izteiksmēm, vai ķermeņa žestiem, viņi arī nesmaida daudz. Toties ir ierasts pieskarties otram cilvēkam, ja viņš ir pazīstams (rokasspiediens, apskāviens, u.c.
- Igauņu runas stils ir tiešs, viņu runā nav tādas lietas, ko angliski dēvē par "small takl", vai pieklājības frāzēm. Igauņi novērtē klusumu un privāto telpu, viņiem patīk diskutēt, taču ja jums nav nekā ko teikt, igauņiem nesagādā neērtības, tas ja jūs klusējat.
PAŠU IGAUŅU VIEDOKLIS
1. „Klusie igauņi”
- Ir igauņi, kuri šo apzīmējumu par sevi dzirdējuši nav un nezina, taču tie kuriem ir pazīstams šis apzīmējums, skaidro to kā:
- drīzāk kautrīgs, nedrošs vai nepārliecināts, kam savukārt, kā iemesls tiek minēta Igaunijas vēsture un pārdzīvotais Padomju laikos, kad cilvēkiem bija ļoti jāpiedomā pie tā, ko un ar ko viņi runā, Īpaši, ja tas bija svešinieks.
- Kā otrs iemesls tiek minēts- citu valodu zināšanu trūkums, vai arī valodu nepietiekams līmenis, kas arī ir iemesls lai klusētu, vai runātu pēc iespējas mazāk.
- Tiek pieminēta arī Ziemeļnieku daba, raksturs. Kluss, strādīgs. Strādā nepagurstot, lai no dienas dienā nodrošinātu sevi un ģimeni.
- Taču igauņi apgalvo, ka jaunā paaudze ir daudz atvērtāka un „runātīgāka”, kā arī mācās un zina vairāk citas valodas, tāpēc priekšstats par „klusajiem igauņiem” atkarīgs no tā, ar kādu cilvēku komunicē.
2. Daļa no komunikācijas ir arī joki, tāpēc palūdzu raksturot arī igauņu humoru.
- Vairums atzīst, ka igauņu humors ir sarkastisks un bieži pat cinisks, igauņi māk pasmieties paši par sevi un to arī dara. Igauņi pasmejas pat par savu „lēnīgumu”.
- Piemērs: Visas trīs Baltijas valstis (Lietuva, Latvija un Igaunija) atguvušas neatkarību, attopas, ka Ļeņina piemineklis joprojām atrodas ļoti svarīgā vietā galvaspilsētas centrā pieņem lēmumu par to, ka pieminekļi jānovāc. Lietuvieši paziņo, ka piemineklis tiek novākts, kā sena vēstures relikvija, kas ir pagājušu laiku liecinieks. Lietuvieši ar taurēm, fanfarām, karogiem un lielu troksni ierodas Viļņas centrā, vēro pieminekļa novākšanu, priecājas, līksmo, tad ar tikpat lielu troksni dodas mājup. Rīgā notiek kas līdzīgs, tikai cilvēku ir nedaudz mazāk. Tallinā cilvēki zināja par statujas novākšanas datumu, ieradās pilnīgā klusumā, paskatījās notiekošajā, tāpat arī pilnīgā klusumā aizgāja mājup. Nākošajā dienā cilvēks, kurš bija vērojis pieminekļa novākšanu, ejot garām vietai, kur tas līdz šim atradās, pacēla acis un nodomāja - "Hmmm, re kā, pieminekli novākuši".
- Daudz anekdotes, par skolnieku-puiku, vārdā Juku:
Piem: 1) Juku, vai ielēji akvārijā tīru ūdeni?
o Nē, zivis vēl nebija izdzērušas iepriekšējo.
2) Juku, kāpēc tu no skolas pārrodies tik vēlu?
- Tēt, tu taču teici, ka mācīties nekad nav par vēlu.
- Igauņu jokus ir grūti pārtulkot, jo bieži vārdiem ir vairākas nozīmes. Igauņi lasa „starp rindiņām”.
3. „Small talk”
- Daži apgalvo, ka laikiem mainoties, arī igauņi pielāgojas citiem komunikāciju stiliem un nav tā, ka neviens nelieto pieklājības frāzes, taču vairākums apgalvo, ka igauņi vienkārši nespēj liekuļoti laipni izturēties pret cilvēku, ja cilvēks viņus neinteresē. Un iesaka, ja jūs tomēr izlemjat igaunim pajautāt „Kā tev klājas?”(„How are you”), tad esiet gatavi klausīties patiesu un nebūt ne tik īsu notikumu aprakstu, nevis vienkārši pieklājīgu atbildi uz šo jautājumu.
4. Stereotips: igauņi ir inrtaverti, kautrīgi, varbūt pat nedraudzīgi vai iedomīgi.
- Igauņi paši nenoliedz, ka ir intraverti, vai drīzāk piesardzīgi, kā arī to, ka viņu vidū ir sastopami iedomīgi cilvēki, taču visi kā viens apgalvo, ka viņi drīzāk ir piesardzīgi iepazīstot jaunus cilvēkus, novērtējot iemeslus- kāpēc jūs vēlaties iedraudzēties, no attāluma, taču ja kļūstat par draugiem, tad uzzināsiet cik patiesi, draudzīgi, atvērti un viesmīlīgi igauņi patiesībā ir.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru