Apgāds Mansards un Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā
gaidīs Jūs Knuta Hamsuna grāmatas Pa aizaugušām tekām atvēršanā otrdien, 10. novembrī plkst. 19.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā).
Ar cienu,
Ieva Hermansone
Padomniece/Informācijas centrs
Adviser/Information Centre
ph (+371)67820088
mob (+371)28682639
fax (+371)67213233
ieva@norden.lv
Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā
Nordic Council of Ministers' Office in Latvia
Marijas 13/3, Riga, LV 1666, LATVIA
http://www.norden.lv
Rāda ziņas ar etiķeti ielūgums. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti ielūgums. Rādīt visas ziņas
trešdiena, 2009. gada 4. novembris
pirmdiena, 2009. gada 2. novembris
Info
Informācija presei
30.10.2009.
Rīgas mākslas telpā sākas lekciju cikls SARUNAS AR MĀKSLINIEKIEM
4. novembrī plkst. 18.00 izstāžu zāle „Rīgas mākslas telpa” atsāk lekciju ciklu SARUNAS AR MĀKSLINIEKIEM.
Pirmajā sarunā „Dizains + dzīves māksla” piedalīsies mākslinieks un mākslas teorētiķis Jānis Borgs un dizainere, dizaina salona lolot.lv līdzīpašniece Santa Meikulāne. Ikdienā daudz runājam par apkārtējo vidi un dzīves kvalitāti, kurā būtiska loma ir dizainam, tāpēc svarīgi šo sarunu turpināt, iesaistot ekspertus, kuri dalīsies zināšanās un pieredzē. Tikšanās laikā ikviens aicināts piedalīties ar idejām, komentāriem un jautājumiem.
„Vārda “dizains” pamatā ir jēdziens “projektēt”. Un ikviena darbība pirms tās uzsākšanas jau projektējas cilvēka galvā, smadzenēs. Pat, ja jūs ceļaties un ejat pie brokastu galda, visa darbība acumirklīgi tiek apziņā uzprojektēta. Šo “darbu” var veikt labi vai slikti, ja labi – tas ir labs dizains,” žurnālam „Dizaina Studija” stāsta Jānis Borgs.
Pirms diskusijas aicinām ieplānot laiku 2. Rīgas Starptautiskās jauno dizaineru biennāles un Slovēnijas industriālā dizaina izstādes BIO 21 apskatei.
Norises vieta: „Rīgas mākslas telpa”, Vecrīgā, Kungu ielā 3.
Papildu informācija:
Inga Lāce
Rīgas mākslas telpa
Tālr.: 6718 1328 ; mob. tālr. 27898434
Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539, Latvija
Inga.Lace@riga.lv
www.artspace.riga.lv
30.10.2009.
Rīgas mākslas telpā sākas lekciju cikls SARUNAS AR MĀKSLINIEKIEM
4. novembrī plkst. 18.00 izstāžu zāle „Rīgas mākslas telpa” atsāk lekciju ciklu SARUNAS AR MĀKSLINIEKIEM.
Pirmajā sarunā „Dizains + dzīves māksla” piedalīsies mākslinieks un mākslas teorētiķis Jānis Borgs un dizainere, dizaina salona lolot.lv līdzīpašniece Santa Meikulāne. Ikdienā daudz runājam par apkārtējo vidi un dzīves kvalitāti, kurā būtiska loma ir dizainam, tāpēc svarīgi šo sarunu turpināt, iesaistot ekspertus, kuri dalīsies zināšanās un pieredzē. Tikšanās laikā ikviens aicināts piedalīties ar idejām, komentāriem un jautājumiem.
„Vārda “dizains” pamatā ir jēdziens “projektēt”. Un ikviena darbība pirms tās uzsākšanas jau projektējas cilvēka galvā, smadzenēs. Pat, ja jūs ceļaties un ejat pie brokastu galda, visa darbība acumirklīgi tiek apziņā uzprojektēta. Šo “darbu” var veikt labi vai slikti, ja labi – tas ir labs dizains,” žurnālam „Dizaina Studija” stāsta Jānis Borgs.
Pirms diskusijas aicinām ieplānot laiku 2. Rīgas Starptautiskās jauno dizaineru biennāles un Slovēnijas industriālā dizaina izstādes BIO 21 apskatei.
Norises vieta: „Rīgas mākslas telpa”, Vecrīgā, Kungu ielā 3.
Papildu informācija:
Inga Lāce
Rīgas mākslas telpa
Tālr.: 6718 1328 ; mob. tālr. 27898434
Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539, Latvija
Inga.Lace@riga.lv
www.artspace.riga.lv
ceturtdiena, 2009. gada 29. oktobris
Info
Rīgā, 2009. gada 29. oktobrī
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Lekciju cikls Kultūršoks piedāvā:
Maija Rudovska „Staļina laika sabiedrisko ēku arhitektūra padomju gados un 21. gs”
Š.g. 4. novembrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā notiks lekciju cikls Kultūršoks - jau šī rudens otrā lekcija. Tajā uzstāsies mākslas zinātniece Maija Rudovska, kura stāstīs par Staļina laika sabiedrisko ēku arhitektūru padomju gados un 21. gadsimtā. Šoreiz lekcijā apskatīsim, kā padomju laika arhitektūra tika uztverta, pastāvot padomju ideoloģijai, kā arī – kā pret to mainījusies sabiedrības attieksme mūsdienās.
Lekciju turpinās diskusija, kurā būs iespējams uzdot jautājumus lektorei vai apstrīdēt viņas teikto.
Ieeja uz lekciju ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu zane@unitedintimacy.lv, jo vietu skaits ir ierobežots. Norises vieta: Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Marijas ielā 13/3, Berga bazārā.
Lekciju ciklu Kultūršoks rīko teātris UNITED INTIMACY/ biedrība TARBA sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā. Atbalsta - Valsts kultūrkapitāla fonds.
Informāciju par nākamajām lekcijām meklējiet mājas lapā: www.unitedintimacy.lv .
Informāciju sagatavoja:
Zane Gruntmane
26323985
zane@unitedintimacy.lv
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Lekciju cikls Kultūršoks piedāvā:
Maija Rudovska „Staļina laika sabiedrisko ēku arhitektūra padomju gados un 21. gs”
Š.g. 4. novembrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā notiks lekciju cikls Kultūršoks - jau šī rudens otrā lekcija. Tajā uzstāsies mākslas zinātniece Maija Rudovska, kura stāstīs par Staļina laika sabiedrisko ēku arhitektūru padomju gados un 21. gadsimtā. Šoreiz lekcijā apskatīsim, kā padomju laika arhitektūra tika uztverta, pastāvot padomju ideoloģijai, kā arī – kā pret to mainījusies sabiedrības attieksme mūsdienās.
Lekciju turpinās diskusija, kurā būs iespējams uzdot jautājumus lektorei vai apstrīdēt viņas teikto.
Ieeja uz lekciju ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu zane@unitedintimacy.lv, jo vietu skaits ir ierobežots. Norises vieta: Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Marijas ielā 13/3, Berga bazārā.
Lekciju ciklu Kultūršoks rīko teātris UNITED INTIMACY/ biedrība TARBA sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā. Atbalsta - Valsts kultūrkapitāla fonds.
Informāciju par nākamajām lekcijām meklējiet mājas lapā: www.unitedintimacy.lv .
Informāciju sagatavoja:
Zane Gruntmane
26323985
zane@unitedintimacy.lv
trešdiena, 2009. gada 28. oktobris
Vēl kāda informācija, vēl kāds ielūgums
Jaunajā Rīgas teātrī
mazajā zālē
pirmdien, 2. novembrī
plkst 19:00
Šogad "Horizonts" uzsāk pilnīgi jaunu lekciju un filmu demonstrāciju sēriju - "Dekāde". Cikls apskatīs dažādu ģeogrāfisko areālu kino attīstību pēdējās desmitgades laikā. Ņemot vērā spligtākos darbus un, jo sevišķi, autorus, kas sevi ir realizējuši jau pēc 2000. gada, lektori analizēs konkrētas filmu mākslinieciskās, sociālās vai politiskās tendences, raksturīgas tieši atsevišķām valstīm vai reģioniem.
Cikla pirmais mēnesis tiek veltīts Krievijai, kas tradicionāli ir bijusi valsts ar stipru ietekme arī vietējā filmu vidē.
1 )Изображая Жертву - Кирилл Серебреников
Agrākais brīnumbērns un teātra režisors Kirils Serebreņikovs nopietni pievērsās kino tikai 90to gadu beigās, bet nu jau atzīts par pēdējās piecgades labāko režisoru. Tāpat kā viņa skandalozā izrāde "Plastalīns", arī Eiropas festivālu mīlētā filma "Tēlojot upuri" (2006.g.) kluva par Krievijas kinointelektuāļu sarunas objektu vairāku gadu garumā. Vienlaikus prastais un smieklīgais stāsts par nesen universitāti pabeigušo sportistu Vaļu, kurš piedalās krimināllietu izmeklēšanā kā eksperimentāls upura aizvietotājs, patiesībā izvēršas par absurda, psihoanalītiskas animācijas un hamletisku alūziju pilnu darbu.
Režisoru Aika Karapetjana un Dāvja Sīmaņa ievadlekcija
Vēl Krievijas programmā:
Четыре - Илья Хржановский
Груз 200 - Алексей Балабанов
Пыль - Сергей Лобан
Блокада - Сергей Лозницa
Бумажный солдат - Алексей Герман мл.
mazajā zālē
pirmdien, 2. novembrī
plkst 19:00
Šogad "Horizonts" uzsāk pilnīgi jaunu lekciju un filmu demonstrāciju sēriju - "Dekāde". Cikls apskatīs dažādu ģeogrāfisko areālu kino attīstību pēdējās desmitgades laikā. Ņemot vērā spligtākos darbus un, jo sevišķi, autorus, kas sevi ir realizējuši jau pēc 2000. gada, lektori analizēs konkrētas filmu mākslinieciskās, sociālās vai politiskās tendences, raksturīgas tieši atsevišķām valstīm vai reģioniem.
Cikla pirmais mēnesis tiek veltīts Krievijai, kas tradicionāli ir bijusi valsts ar stipru ietekme arī vietējā filmu vidē.
1 )Изображая Жертву - Кирилл Серебреников
Agrākais brīnumbērns un teātra režisors Kirils Serebreņikovs nopietni pievērsās kino tikai 90to gadu beigās, bet nu jau atzīts par pēdējās piecgades labāko režisoru. Tāpat kā viņa skandalozā izrāde "Plastalīns", arī Eiropas festivālu mīlētā filma "Tēlojot upuri" (2006.g.) kluva par Krievijas kinointelektuāļu sarunas objektu vairāku gadu garumā. Vienlaikus prastais un smieklīgais stāsts par nesen universitāti pabeigušo sportistu Vaļu, kurš piedalās krimināllietu izmeklēšanā kā eksperimentāls upura aizvietotājs, patiesībā izvēršas par absurda, psihoanalītiskas animācijas un hamletisku alūziju pilnu darbu.
Režisoru Aika Karapetjana un Dāvja Sīmaņa ievadlekcija
Vēl Krievijas programmā:
Четыре - Илья Хржановский
Груз 200 - Алексей Балабанов
Пыль - Сергей Лобан
Блокада - Сергей Лозницa
Бумажный солдат - Алексей Герман мл.
otrdiena, 2009. gada 20. oktobris
IELŪGUMS
Atzīmējot rakstnieka Knuta Hamsuna (1859–1952) 150.dzimšanas dienu Norvēģijas Karalistes vēstniecība sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju piedāvā Hokona Gulvoga izstādi, kurā ir skatāmas ilustrācijas pēc K.Hamsuna romāna Pāns motīviem. Izstāde apskatāma Ziemeļu Ministru padomes birojā, Marijas ielā 13/3 (Berga bazārs) līdz oktobra beigām.
Hokons Gulvogs
Pāns - krāsainās litogrāfijas
Norvēģu mākslinieks Hokons Gulvogs (Håkon Gullvåg) (dz. 1959) strādā Tronheimā. Mākslinieka pazīstamākie darbi ir mākslas vēsturē labi zināmo, literāro tēmu attēlojumi, kuri ir vērojami gan viņa klusajās dabās, gan grupu portretos. Viņš ir arī veicis vairākus pasūtījuma darbus, t.sk. Karaļa Haralda V portretu. Barokālo un sirreālistisko elementu pretnostatījums viņa darbos ir tipiska viņa rokraksta iezīme, kas Norvēģijā ir izpelnījusies īpašu uzmanību. 2008.gadā Hokonam Gulvogam tika piešķirta Ziemeļu Kultūras fonda stipendija 250 000 norvēģu kronu apmērā. Šī stipendija ir ieguldīta ceļojošās izstādes organizēšanā. Laika periodā no 2008. – 2010.gadam Hokona Gulvoga izstāde ir skatāma Norvēģijā, Dānijā, Fēru salās un citās valstīs. Sakarā ar rakstnieka Knuta Hamsuna (1859–1952) 150.dzimšanas dienu Norvēģijas Karalistes vēstniecība sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju piedāvā Hokona Gulvoga izstādi, kurā ir skatāmas ilustrācijas pēc Hamsuna romāna Pāns motīviem.
Knuta Hamsuna romāni ir iespaidojuši miljoniem lasītāju visā pasaulē. Hamsuna personīgā dzīve, kurā bija kāpumi un kritumi, piedzīvota veiksme, pretestība un personīgās traģēdijas, bija tikpat dramatiska kā viņa sarakstītie romāni. Hamsuna pirmais romāns Bads (Sult) tika izdots 1891.gadā, Pāns (Pan) - 1894.gadā, bet viņa nozīmīgākais darbs Zemes svētība (Markens Grøde) tika izdots 1917.gadā. Daudzi citi viņa darbi, kā piemēram, Mistērijas (Mysterier), Viktorija (Victoria), Klaidoņi (Landstrykere), Augusts (August), Loks noslēdzies (Ringen sluttet), Pa aizaugušām takām (På gjengrodde stier) ir tulkoti latviešu valodā. 1920.gadā Hamsuns saņēma Nobela prēmiju literatūrā.
Romānā Pāns ir stāstīts par kādu mednieku vārdā Tomass Glāns. Kādu vasaru viņš pavada Ziemeļnorvēģijā, kur dabas skaistums ir īpaši valdzinošs. Tur viņš iemīlas jaunā sievietē, kuras vārds ir Edvarda. Viņu mīlestība ir postoša cīņa, kas beidzas katastrofāli. Romāna galvenais varonis vasarā apmetas mednieku namiņā, iepazīstas ar turīgu tirgotāju Maku un iemīlas viņa meitā Edvardā, kura viņu pastāvīgi ķircina. Bet tirgonim ir padomā izprecināt savu meitu kādam somu baronam. Tad medniekam izveidojas attiecības ar tirgoņa mīļāko Evu, kura, savukārt, ir precējusies ar ciema kalēju. Tomēr, Edvardai izrādot Glānam savas jūtas, viņš nenotic, ka jaunās sievietes jūtas ir patiesas. Kad Glāns plāno doties prom, Edvarda lūdz viņam atstāt viņai par piemiņu savu suni. Glāns suni nošauj un aizsūta to Edvardai. Un, kad Edvarda kopā ar somu baronu laivā dodas prom, Glāns noveļ no stāvā, klinšainā fjorda krasta lielu akmens bluķi, tādējādi cenšoties nogalināt laivā braucošos. Tomēr akmens netrāpa plānotajā mērķī – veļoties no kalna, tas nogalina kalēja sievu. Tirgonis Maks atriebjoties aizdedzina Glāna mednieka namiņu.
No sengrieķu mitoloģijas aizgūtais vārds Pāns ir ganu un ganāmpulku, mežu un lauku dievs, kurš parasti uzturas mirstīgo nimfu sabiedrībā. Īsais romāns tādējādi tiek raksturots kā panteistisku dabas izjūtu un cilvēka brīvības romantizēts tulkojums, kā arī primitīva dzīvesveida apraksts, kad netiek ievēroti ne noteikumi, ne paražas – Pāns ir stāsts par nepiepildītu mīlestību.
/Tarmo Kunnas: ”Knuts Hamsuns”, 2005/
Litogrāfijas:
1. Maka kungs
2. Pēdējā tikšanās ar Edvardu
3. Glāns
4. Barons
5. Edvarda ar ligzdu
6. Ēzopa nāve
7. Ēzops
8. Namiņš liesmās
9. Kalēja māja
10. Ēzopa nāve
11. Mēness un ligzda
12. Leitnants
Hokons Gulvogs
Pāns - krāsainās litogrāfijas
Norvēģu mākslinieks Hokons Gulvogs (Håkon Gullvåg) (dz. 1959) strādā Tronheimā. Mākslinieka pazīstamākie darbi ir mākslas vēsturē labi zināmo, literāro tēmu attēlojumi, kuri ir vērojami gan viņa klusajās dabās, gan grupu portretos. Viņš ir arī veicis vairākus pasūtījuma darbus, t.sk. Karaļa Haralda V portretu. Barokālo un sirreālistisko elementu pretnostatījums viņa darbos ir tipiska viņa rokraksta iezīme, kas Norvēģijā ir izpelnījusies īpašu uzmanību. 2008.gadā Hokonam Gulvogam tika piešķirta Ziemeļu Kultūras fonda stipendija 250 000 norvēģu kronu apmērā. Šī stipendija ir ieguldīta ceļojošās izstādes organizēšanā. Laika periodā no 2008. – 2010.gadam Hokona Gulvoga izstāde ir skatāma Norvēģijā, Dānijā, Fēru salās un citās valstīs. Sakarā ar rakstnieka Knuta Hamsuna (1859–1952) 150.dzimšanas dienu Norvēģijas Karalistes vēstniecība sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju piedāvā Hokona Gulvoga izstādi, kurā ir skatāmas ilustrācijas pēc Hamsuna romāna Pāns motīviem.
Knuta Hamsuna romāni ir iespaidojuši miljoniem lasītāju visā pasaulē. Hamsuna personīgā dzīve, kurā bija kāpumi un kritumi, piedzīvota veiksme, pretestība un personīgās traģēdijas, bija tikpat dramatiska kā viņa sarakstītie romāni. Hamsuna pirmais romāns Bads (Sult) tika izdots 1891.gadā, Pāns (Pan) - 1894.gadā, bet viņa nozīmīgākais darbs Zemes svētība (Markens Grøde) tika izdots 1917.gadā. Daudzi citi viņa darbi, kā piemēram, Mistērijas (Mysterier), Viktorija (Victoria), Klaidoņi (Landstrykere), Augusts (August), Loks noslēdzies (Ringen sluttet), Pa aizaugušām takām (På gjengrodde stier) ir tulkoti latviešu valodā. 1920.gadā Hamsuns saņēma Nobela prēmiju literatūrā.
Romānā Pāns ir stāstīts par kādu mednieku vārdā Tomass Glāns. Kādu vasaru viņš pavada Ziemeļnorvēģijā, kur dabas skaistums ir īpaši valdzinošs. Tur viņš iemīlas jaunā sievietē, kuras vārds ir Edvarda. Viņu mīlestība ir postoša cīņa, kas beidzas katastrofāli. Romāna galvenais varonis vasarā apmetas mednieku namiņā, iepazīstas ar turīgu tirgotāju Maku un iemīlas viņa meitā Edvardā, kura viņu pastāvīgi ķircina. Bet tirgonim ir padomā izprecināt savu meitu kādam somu baronam. Tad medniekam izveidojas attiecības ar tirgoņa mīļāko Evu, kura, savukārt, ir precējusies ar ciema kalēju. Tomēr, Edvardai izrādot Glānam savas jūtas, viņš nenotic, ka jaunās sievietes jūtas ir patiesas. Kad Glāns plāno doties prom, Edvarda lūdz viņam atstāt viņai par piemiņu savu suni. Glāns suni nošauj un aizsūta to Edvardai. Un, kad Edvarda kopā ar somu baronu laivā dodas prom, Glāns noveļ no stāvā, klinšainā fjorda krasta lielu akmens bluķi, tādējādi cenšoties nogalināt laivā braucošos. Tomēr akmens netrāpa plānotajā mērķī – veļoties no kalna, tas nogalina kalēja sievu. Tirgonis Maks atriebjoties aizdedzina Glāna mednieka namiņu.
No sengrieķu mitoloģijas aizgūtais vārds Pāns ir ganu un ganāmpulku, mežu un lauku dievs, kurš parasti uzturas mirstīgo nimfu sabiedrībā. Īsais romāns tādējādi tiek raksturots kā panteistisku dabas izjūtu un cilvēka brīvības romantizēts tulkojums, kā arī primitīva dzīvesveida apraksts, kad netiek ievēroti ne noteikumi, ne paražas – Pāns ir stāsts par nepiepildītu mīlestību.
/Tarmo Kunnas: ”Knuts Hamsuns”, 2005/
Litogrāfijas:
1. Maka kungs
2. Pēdējā tikšanās ar Edvardu
3. Glāns
4. Barons
5. Edvarda ar ligzdu
6. Ēzopa nāve
7. Ēzops
8. Namiņš liesmās
9. Kalēja māja
10. Ēzopa nāve
11. Mēness un ligzda
12. Leitnants
ceturtdiena, 2009. gada 15. oktobris
Ielūgums
Sākas X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienas
Rīt, 16. oktobrī plkst. 18:00 kinoteātrī K.Suns ar svinīgu ceremoniju un islandiešu komēdiju “Drīz būšu” tiks atklātas X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienas (ZFD).
Ziemeļvalstu filmu dienas kļuvušas par regulāru notikumu jau kopš 90. gadu sākuma, bet šogad to organizētāji ir ieviesuši dažus jauninājumus.
Pirmo reizi ZFD norisināsies divos kinoteātros – K.Suns (no 16. - 24. oktobrim) un Parex Plaza (23. un 24. oktobrī).
Tāpat, pirmo reizi filmu dienu katalogs pieejams elektroniski, ko var lejupielādēt www.arsenals.lv, kā arī mūsu informatīvā atbalstītāja mājaslapā www.kinokino.lv.
Šoreiz padomāts arī par draudzīgām biļešu cenām studentiem, pensionāriem, Čili picas Drauga kartes īpašniekiem un tiem, kas iegādājas 5 vai vairāk biļetes – viņiem ieejas maksa uz seansiem kinoteātrī K.Suns ir tikai Ls 1.90. Pārējiem biļetes cena Ls 2.60.
ZFD tiks atklātas ar islandiešu filmu “Drīz būšu”, kas ir stāsts par Annu – dzejnieci, trauku mazgātāju un zālītes tirgotāju. Annas sapnis ir aizvest dēlus prom no Reikjavīkas. Lai iegūtu līdzekļus pasaules apceļošanai, viņa nolemj pārdot savu rūpalu – mobilo telefonu ar garum garu klientu sarakstu.
Vēl piektdien, plkst. 20:00 iespējams noskatīties somu filmu “Viesis”.
Somijas laukos, dziļa meža ieskautās lauku mājās dzīvo mazs zēns ar savu māti. Laiku pa laikam zēns apciemo tēvu, kurš atrodas cietumā. Tomēr viņa un mātes samērā vienkāršo dzīvi iztraucē svešinieks, kurš ierodas ar ziņu no tēva un lodi sānos.
Savukārt sestdien, plkst. 18:00 ZFD ietvaros iespējams noskatīties trīs filmas – somu režisora Mikas Kaurismeki filmu “Trīs gudrie”, kas ir stāsts par trīs vīriem – 51 gadu veco Mati, 51 gadu veco Erki un 51 gadu veco Rauno. Viņi nav tikušies kopš bērnības, taču Ziemassvētku priekšvakarā nejaušu sakritību dēļ satiekas un nakti aizvada kādā Helsinku karaokes bārā. Kad bārā ierodas noslēpumaina sieviete, notiek dramatisks pavērsiens.
20:00 tiks demonstrēta zviedru drāma “Pingponga karalis” par 16-gadīgo Rilli, kurš ir atstumts un apcelts visur, izņemot pingponga zāli. Ar jaunāko brāli – apburošo un visu mīlēto Ēriku viņš sadzīvo lieliski līdz brīdim, kad pavasara brīvdienās puiši uzzina patiesību par savu tēvu. Tad viņi kļūst par sīviem pretiniekiem cīņā uz dzīvību un nāvi.
Plkst. 22:00 ZFD ietvaros savu Latvijas pirmizrādi piedzīvos skandalozā režisora Larsa fon Trīra ne mazāk skandalozā filma “Antikrists”. Filma stāsta par kādu pāri, kuri, cenšoties tikt pāri dēla zaudējumam, dodas uz savu nomaļo meža māju. Nekas vairs viņu dzīvē neiet kā iecerēts.
Svētdien, 18. oktobrī ZFD ietvaros plkst. 18:00 tiks demonstrēta norvēģu road movie “Ziemeļi”, kas stāsta par bijušo sportistu Jomaru, kurš pēc garīga sabrukuma vada skumjas un vientuļas dienas. Kādu dienu, apgādājies ar 5 litriem kanžas, viņš uz sava sniega motocikla uzsāk dramatisku ceļojumu uz ziemeļiem, kur dzīvo viņa bijusī draudzene ar viņa bērnu. Brauciens pārvēršas dīvainā ekspedīcijā, kuras laikā Jomars sastop citas trauslas un apmulsušas dvēseles.
Svētdienas vakaru plkst. 20:00 var noslēgt ar lielisku islandiešu komēdiju “Lauku kāzas”, kas arī uzņemta road movie žanrā. Darbība risinās ap diviem autobusiem, kuros kāzu viesi dodas uz ceremoniju lauku baznīcā, stundas brauciena attālumā no Reikjavīkas. Pāris nolemj ievērot tradīcijas un, lai līgavainis neredzētu savas izredzētas kāzu tērpu, katrs no viņiem iekārtojas savā autobusā. Diemžēl visas lauku baznīcas izskatās vienādas, un mācītāja pa mobilo telefonu sniegtās norādes nav visai skaidras.
Visas augšminētās filmas tiks demonstrētas kinoteātrī K.Suns.
ZFD filmas vērtēs Mediju žūrija. Tās sastāvā šogad darbosies portāla satori.lv žurnāliste Irbe Treile, Radio SWH dīdžejs Toms Grēviņš un žurnāla “Klubs” galvenais redaktors Juris Šleiers.
Žūrija lems par to, kura no ZFD filmām iegūs festivāla galveno balvu – Ziemeļu galdu, savukārt skatītāji ar savu balsojumu varēs noteikt Skatītāju simpātiju ieguvēju.
ZFD ilgs no 16. līdz 24. oktobrim un deviņu dienu laikā būs iespējams noskatīties jaunākās filmas no Dānijas, Islandes, Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas.
Rīt, 16. oktobrī plkst. 18:00 kinoteātrī K.Suns ar svinīgu ceremoniju un islandiešu komēdiju “Drīz būšu” tiks atklātas X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienas (ZFD).
Ziemeļvalstu filmu dienas kļuvušas par regulāru notikumu jau kopš 90. gadu sākuma, bet šogad to organizētāji ir ieviesuši dažus jauninājumus.
Pirmo reizi ZFD norisināsies divos kinoteātros – K.Suns (no 16. - 24. oktobrim) un Parex Plaza (23. un 24. oktobrī).
Tāpat, pirmo reizi filmu dienu katalogs pieejams elektroniski, ko var lejupielādēt www.arsenals.lv, kā arī mūsu informatīvā atbalstītāja mājaslapā www.kinokino.lv.
Šoreiz padomāts arī par draudzīgām biļešu cenām studentiem, pensionāriem, Čili picas Drauga kartes īpašniekiem un tiem, kas iegādājas 5 vai vairāk biļetes – viņiem ieejas maksa uz seansiem kinoteātrī K.Suns ir tikai Ls 1.90. Pārējiem biļetes cena Ls 2.60.
ZFD tiks atklātas ar islandiešu filmu “Drīz būšu”, kas ir stāsts par Annu – dzejnieci, trauku mazgātāju un zālītes tirgotāju. Annas sapnis ir aizvest dēlus prom no Reikjavīkas. Lai iegūtu līdzekļus pasaules apceļošanai, viņa nolemj pārdot savu rūpalu – mobilo telefonu ar garum garu klientu sarakstu.
Vēl piektdien, plkst. 20:00 iespējams noskatīties somu filmu “Viesis”.
Somijas laukos, dziļa meža ieskautās lauku mājās dzīvo mazs zēns ar savu māti. Laiku pa laikam zēns apciemo tēvu, kurš atrodas cietumā. Tomēr viņa un mātes samērā vienkāršo dzīvi iztraucē svešinieks, kurš ierodas ar ziņu no tēva un lodi sānos.
Savukārt sestdien, plkst. 18:00 ZFD ietvaros iespējams noskatīties trīs filmas – somu režisora Mikas Kaurismeki filmu “Trīs gudrie”, kas ir stāsts par trīs vīriem – 51 gadu veco Mati, 51 gadu veco Erki un 51 gadu veco Rauno. Viņi nav tikušies kopš bērnības, taču Ziemassvētku priekšvakarā nejaušu sakritību dēļ satiekas un nakti aizvada kādā Helsinku karaokes bārā. Kad bārā ierodas noslēpumaina sieviete, notiek dramatisks pavērsiens.
20:00 tiks demonstrēta zviedru drāma “Pingponga karalis” par 16-gadīgo Rilli, kurš ir atstumts un apcelts visur, izņemot pingponga zāli. Ar jaunāko brāli – apburošo un visu mīlēto Ēriku viņš sadzīvo lieliski līdz brīdim, kad pavasara brīvdienās puiši uzzina patiesību par savu tēvu. Tad viņi kļūst par sīviem pretiniekiem cīņā uz dzīvību un nāvi.
Plkst. 22:00 ZFD ietvaros savu Latvijas pirmizrādi piedzīvos skandalozā režisora Larsa fon Trīra ne mazāk skandalozā filma “Antikrists”. Filma stāsta par kādu pāri, kuri, cenšoties tikt pāri dēla zaudējumam, dodas uz savu nomaļo meža māju. Nekas vairs viņu dzīvē neiet kā iecerēts.
Svētdien, 18. oktobrī ZFD ietvaros plkst. 18:00 tiks demonstrēta norvēģu road movie “Ziemeļi”, kas stāsta par bijušo sportistu Jomaru, kurš pēc garīga sabrukuma vada skumjas un vientuļas dienas. Kādu dienu, apgādājies ar 5 litriem kanžas, viņš uz sava sniega motocikla uzsāk dramatisku ceļojumu uz ziemeļiem, kur dzīvo viņa bijusī draudzene ar viņa bērnu. Brauciens pārvēršas dīvainā ekspedīcijā, kuras laikā Jomars sastop citas trauslas un apmulsušas dvēseles.
Svētdienas vakaru plkst. 20:00 var noslēgt ar lielisku islandiešu komēdiju “Lauku kāzas”, kas arī uzņemta road movie žanrā. Darbība risinās ap diviem autobusiem, kuros kāzu viesi dodas uz ceremoniju lauku baznīcā, stundas brauciena attālumā no Reikjavīkas. Pāris nolemj ievērot tradīcijas un, lai līgavainis neredzētu savas izredzētas kāzu tērpu, katrs no viņiem iekārtojas savā autobusā. Diemžēl visas lauku baznīcas izskatās vienādas, un mācītāja pa mobilo telefonu sniegtās norādes nav visai skaidras.
Visas augšminētās filmas tiks demonstrētas kinoteātrī K.Suns.
ZFD filmas vērtēs Mediju žūrija. Tās sastāvā šogad darbosies portāla satori.lv žurnāliste Irbe Treile, Radio SWH dīdžejs Toms Grēviņš un žurnāla “Klubs” galvenais redaktors Juris Šleiers.
Žūrija lems par to, kura no ZFD filmām iegūs festivāla galveno balvu – Ziemeļu galdu, savukārt skatītāji ar savu balsojumu varēs noteikt Skatītāju simpātiju ieguvēju.
ZFD ilgs no 16. līdz 24. oktobrim un deviņu dienu laikā būs iespējams noskatīties jaunākās filmas no Dānijas, Islandes, Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas.
Ielūgums
Labdien!
X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienu ietvaros Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā aicina Jūs apmeklēt prof. Viktora Freiberga priekšlasījumu
„Hamsuns un kino: literārā teksta kinematogrāfiskums”.
Gaidīsim Jūs š. g. 20. oktobrī plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes biroja telpās, Marijas ielā 13/3, Rīgā.
Uz pasākumu lūdzam pieteikties pa tālruni 67820089 vai e–pastu ieva@norden.lv
Uz tikšanos!
X Rīgas Ziemeļvalstu filmu dienu ietvaros Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā aicina Jūs apmeklēt prof. Viktora Freiberga priekšlasījumu
„Hamsuns un kino: literārā teksta kinematogrāfiskums”.
Gaidīsim Jūs š. g. 20. oktobrī plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes biroja telpās, Marijas ielā 13/3, Rīgā.
Uz pasākumu lūdzam pieteikties pa tālruni 67820089 vai e–pastu ieva@norden.lv
Uz tikšanos!
Ielūgums
Somu apavu izstāde „Līdz potītēm dizainā”
Ar vārdu salikumu - Somijas apavi – mēs pārsvarā domājam vairāk funkcionālus nekā estētiskus apavus. Lai lauztu šo priekšstatu un iepazīstinātu ar Somijas apavu dizainu visā tā krāšņumā, 3.novembrī tiks atklāta izstāde, kas būs veltīta šīs valsts apavu dizainam.
3. novembrī tiks atklāta Somijas kultūras institūta rosinātā un radošās telpas Tasty organizētā izstāde „Līdz potītēm dizainā” („Design ankl-deep”). Somu apavi nebūt nav robusti un tikai funkcionāli. Izstādē varēs aplūkot vairākus augstas klases somu dizaineru radītus izstrādājumus un salīdzināt ar tiem apaviem, kas tiek veidoti ražošanai masu patēriņam.
Ziemeļvalstu skarbais klimats apavu ražotājiem uzspiež savus noteikumus, tādēļ izstādē varēs redzēt gan filca, gan arī gumijas apavu jaunākos modeļus, kā arī pilsētas dzīvei piemērotus apavus.
Apavu izgatavošanai Somijā ir gara vēsture. Somijas ražotāji vienmēr nodrošinājuši augstu apavu kvalitāti.
Pateicoties izcilākajiem Somijas māksliniekiem un izstādes veidotājiem, mums radusies iespēja iepazīties ar jaunākajiem Somijas dizaineru darbiem – galvenokārt tie ir jaunie mākslinieki, kas pārsteidz ar īpatnēju stilu un interesantiem risinājumiem.
Ļoti savdabīgus un no kopējā konteksta atšķirīgus modeļus rada Minna Parika (Minna Parikka) un Jūlija Lundstena (Julia Lundsten). Jūlijas Lundstenas darbi tiek pārdoti ar firmas zīmi Finsk. Ja M. Parikas veidotie kurpju modeļi akcentē sievišķību un valšķīgumu, tad J. Lundstenas kurpes atgādina nelielas skulptūras. Manolo Blahniks Lundstenas kurpes nodēvējis par pilnību.
Somu apavi šobrīd pasaules modes kontekstā sasnieguši ievērības cienīgu līmeni.
No 4. līdz 28. novembrim Somijas izcilāko dizaineru darbus varēs apskatīt Rīgā, radošajā telpā „Tasty”, Martas iela 1 – 1.
Ar vārdu salikumu - Somijas apavi – mēs pārsvarā domājam vairāk funkcionālus nekā estētiskus apavus. Lai lauztu šo priekšstatu un iepazīstinātu ar Somijas apavu dizainu visā tā krāšņumā, 3.novembrī tiks atklāta izstāde, kas būs veltīta šīs valsts apavu dizainam.
3. novembrī tiks atklāta Somijas kultūras institūta rosinātā un radošās telpas Tasty organizētā izstāde „Līdz potītēm dizainā” („Design ankl-deep”). Somu apavi nebūt nav robusti un tikai funkcionāli. Izstādē varēs aplūkot vairākus augstas klases somu dizaineru radītus izstrādājumus un salīdzināt ar tiem apaviem, kas tiek veidoti ražošanai masu patēriņam.
Ziemeļvalstu skarbais klimats apavu ražotājiem uzspiež savus noteikumus, tādēļ izstādē varēs redzēt gan filca, gan arī gumijas apavu jaunākos modeļus, kā arī pilsētas dzīvei piemērotus apavus.
Apavu izgatavošanai Somijā ir gara vēsture. Somijas ražotāji vienmēr nodrošinājuši augstu apavu kvalitāti.
Pateicoties izcilākajiem Somijas māksliniekiem un izstādes veidotājiem, mums radusies iespēja iepazīties ar jaunākajiem Somijas dizaineru darbiem – galvenokārt tie ir jaunie mākslinieki, kas pārsteidz ar īpatnēju stilu un interesantiem risinājumiem.
Ļoti savdabīgus un no kopējā konteksta atšķirīgus modeļus rada Minna Parika (Minna Parikka) un Jūlija Lundstena (Julia Lundsten). Jūlijas Lundstenas darbi tiek pārdoti ar firmas zīmi Finsk. Ja M. Parikas veidotie kurpju modeļi akcentē sievišķību un valšķīgumu, tad J. Lundstenas kurpes atgādina nelielas skulptūras. Manolo Blahniks Lundstenas kurpes nodēvējis par pilnību.
Somu apavi šobrīd pasaules modes kontekstā sasnieguši ievērības cienīgu līmeni.
No 4. līdz 28. novembrim Somijas izcilāko dizaineru darbus varēs apskatīt Rīgā, radošajā telpā „Tasty”, Martas iela 1 – 1.
pirmdiena, 2009. gada 12. oktobris
Zināšanai
29.10. plkst.16.00 Igaunijas vēstniecībā Mari Sātas romāna "Burvība & gars" latviešu tulkojuma prezentācija! Tulkojusi Rūta Karma.
ceturtdiena, 2009. gada 1. oktobris
7. oktobrī
Rīgā, 2009. gada 1. oktobrī
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Lekciju cikls Kultūršoks piedāvā:
Māra Zirnīte Personība – sociālisma alternatīva
Š.g. 7. oktobrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā atsāksies lekciju cikls Kultūršoks. Tajā uzstāsies mutvārdu vēstures pētniece Māra Zirnīte, kura runās par personību kā sociālisma alternatīvu. Citādi domājoša, neatkarīga personība bija pretrunā sociālisma ideoloģiskai dogmai, kam bija nepieciešama masveida pakļāvība. Pētniece lekcijā iepazīstinās ar dažādiem dzīvesstāstiem, kas Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā vēstī par neatkarīgām personībām, kam raksturīgs nestandarta domāšanas veids, patstāvīga pieeja dzīvei, neiztrūkstoši konflikti ar valdošo konjunktūru un masveida tendencēm. Vai mūsdienu postpadomju telpā ir vieta personībām?
Lekciju turpinās diskusija, kurā būs iespējams uzdot jautājumus lektorei vai apstrīdēt viņas teikto.
Ieeja uz lekciju ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu zane@unitedintimacy.lv, jo vietu skaits ir ierobežots. Norises vieta: Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Marijas ielā 13/3, Berga bazārā.
Lekciju ciklu Kultūršoks rīko teātris UNITED INTIMACY/ biedrība TARBA sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Informāciju par nākamajām lekcijām meklējiet mājas lapā: www.unitedintimacy.lv .
Informāciju sagatavoja:
Zane Gruntmane
26323985
zane@unitedintimacy.lv
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Lekciju cikls Kultūršoks piedāvā:
Māra Zirnīte Personība – sociālisma alternatīva
Š.g. 7. oktobrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā atsāksies lekciju cikls Kultūršoks. Tajā uzstāsies mutvārdu vēstures pētniece Māra Zirnīte, kura runās par personību kā sociālisma alternatīvu. Citādi domājoša, neatkarīga personība bija pretrunā sociālisma ideoloģiskai dogmai, kam bija nepieciešama masveida pakļāvība. Pētniece lekcijā iepazīstinās ar dažādiem dzīvesstāstiem, kas Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā vēstī par neatkarīgām personībām, kam raksturīgs nestandarta domāšanas veids, patstāvīga pieeja dzīvei, neiztrūkstoši konflikti ar valdošo konjunktūru un masveida tendencēm. Vai mūsdienu postpadomju telpā ir vieta personībām?
Lekciju turpinās diskusija, kurā būs iespējams uzdot jautājumus lektorei vai apstrīdēt viņas teikto.
Ieeja uz lekciju ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu zane@unitedintimacy.lv, jo vietu skaits ir ierobežots. Norises vieta: Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Marijas ielā 13/3, Berga bazārā.
Lekciju ciklu Kultūršoks rīko teātris UNITED INTIMACY/ biedrība TARBA sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Informāciju par nākamajām lekcijām meklējiet mājas lapā: www.unitedintimacy.lv .
Informāciju sagatavoja:
Zane Gruntmane
26323985
zane@unitedintimacy.lv
svētdiena, 2009. gada 27. septembris
Ielūgums
Labdien!
Ar prieku aicinām Jūs uz tikšanos ar somu autoru Miko Rimminenu un viņa grāmatas „Alus tarbas romāns” tulkotāju latviešu valodā Maimu Grīnbergu.
Pasākums notiks Ziemeļu Ministru padomes birojā Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā) 30. septembrī plkst. 18.00.
Pasākuma valodas: latviešu un somu; tiks nodrošināts tulkojums.
Ar cieņu,
Ieva Hermansone
Padomniece/Informācijas centrs
Adviser/Information Centre
ph (+371)67820088
mob (+371)28682639
fax (+371)67213233
ieva@norden.lv
Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā
Nordic Council of Ministers' Office in Latvia
Marijas 13/3, Riga, LV 1666, LATVIA
http://www.norden.lv
Ar prieku aicinām Jūs uz tikšanos ar somu autoru Miko Rimminenu un viņa grāmatas „Alus tarbas romāns” tulkotāju latviešu valodā Maimu Grīnbergu.
Pasākums notiks Ziemeļu Ministru padomes birojā Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā) 30. septembrī plkst. 18.00.
Pasākuma valodas: latviešu un somu; tiks nodrošināts tulkojums.
Ar cieņu,
Ieva Hermansone
Padomniece/Informācijas centrs
Adviser/Information Centre
ph (+371)67820088
mob (+371)28682639
fax (+371)67213233
ieva@norden.lv
Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā
Nordic Council of Ministers' Office in Latvia
Marijas 13/3, Riga, LV 1666, LATVIA
http://www.norden.lv
Abonēt:
Ziņas (Atom)
