Atslēgas vārdi no Lībiešu folkloras:

1. usk - Ticības jēdzienu lībiešu valodā izsaka ar vārdu usk. Ar to tagad visumā saprot kristīgo ticību.
Līdzās baznīcas ticībai klusībā ir godā turēta oficiāli nopeltā liekõusk - liekā ticība, ko vairāk sauc par mōņusk (māņticība), reizēm vienkārši par vanā āiga usk (veco laiku ticību) vai nievājoši par blekusk (bluķu ticība), tijā usk (tukšā ticība), tūlusk (vēja ticība). Šās ticības būtnes sauc arī par tūlgarā (vēja gars).
Senās lībiešu reliģijas priekšstati, ko ir ietekmējušas arī citas tautas, tautas atmiņā un rīcībā sajaukušās ar kristīgās ticības elementiem.

2. jeng - Lībiešu, tāpat kā citu somugru tautu, ticējumu pamatā ir animistiskā pasaules uztvere.
Visai dabai, kā arī tās indivīdiem ir dvēsele (jeng), kas dzīvo tālāk arī pēc indivīda nāves. Somu zinātnieki izteikuši domu, ka šādas pasaules uztveres pirmsākumi meklējami mirušo kultā, kā arī tieksmē dabu aplūkot kā dzīvu būtni un dabas parādības apveltīt ar dvēseli.

3. Tšitšorlinkist- putnu modināšanas dziesma, ko dzied Lieldienu rītā pirms saules lēkta, un tās pamatā ir ticējums, ka gājputni nav aizlidojuši tālu uz dienvidiem, bet pārguļ ziemu tepat tuvumā, paslēpušies upju, ezeru vai jūras krastā, kur viņi kā pavasara vēstneši laikus jāmodina.