Minna Canth

Somu raksniece, kas pirmā pievērsa sabiedrības uzmanību sievietes lomai ģimenē, sabiedrībā, un runāja par to tik atklātā veidā.

1880.gadā Kanta interesējās un lasīja sociālās zinātnes, ētiku, psiholoģiju, dabas zinātnes un reliģiju. Kantu arī interesēja "konflikts" starp reliģiju un Darvina ideju evolūciju sievietes "īstās" lomas attēlošanā. 1885.gadā mācītājs Kupio uzsvēra, ka sievietes emancipācija ir pretrunā ar Dieva kārtību. Minnas Kantas lugas ieguva lielu popularitāti 19.gs. sabiedrībā un literatūrā. Kanta šokēja tā laika publiku ar uzdrošināšanos atklāti runāt par lietām, par kurām citi klusēja, atvērdama acis uz pastāvošo netaisnību pret sievieti.

Komiksi Somijā

Vēsture

Somijā komiksiem ir savs termins „sarjakuva”, kas burtiski nozīmē „sērijas attēls”. Šīs vārds tiek lietots jau gandrīz 100 gadu. Somu komiksu vēsture nav pietiekami dokumentēta, neskatoties uz to, ka gandrīz 15 gadus atpakaļ ir iznākusi „Suomalaisen Sarjakuvan Ensyklopedia” („Somu komiksu enciklopēdija”) (Jokinen-Pulkkinen, 1996), kura, neņemot verā to dižumu, no vēstures skatījuma punkta nav pietiekami definitīva.

Komiksi Somijā, tāpat kā citās valstīs, sāka parādīties 20. gadsimta sākumā. Pirmie „sērijas attēli” tika iespiesti galvenokārt lielo pilsētu avīzēs, piemēram Helsinku un Viborgas (kura toreiz bija vēl Somijas pilsēta). Ilgu laiku par pirmo somu komiksu tika uzskatīta Ilmari Vainio komiksu grāmata ”Professori Itikaisen tutkimusretki”(”Profesora Itikainena ekspedīcija”), kura iznāca 1911.gadā. Taču šis komikss nemaz nebija pirmais, neskatoties uz to, ka droši vien tas ir bijis pirmais neatkarīgais komiksu albums.

Par pirmo somu komiksu tomēr var uzskatīt Ilpo Lagestedta komiksu ”Väkevämies”("Stiprinieks”), kas bija iznācis ”Tuulispää” joku avīzē 1908. gada 51. numurā.

No vienas puses, vairākumam tā laika komiksiem bija sociāli satīrisks zemteksts un sižeti tika ņemti no ikdienas, kā, piemēram Eijo Vesanto komiksu sērija „Saku Sämpylä” („Saku Bulciņa”), kurā tiek stāstīts par pilsētas dzīves stilu. No citas puses, sāka parādīties bērnu žurnāli, kur lielā skaitā bija vajadzīgi stāsti attēlos. Piemēram Tuve Jansona izdeva savu pirmo komiksu 15 gadu vecumā.

Par 20.gadsimta pirmās puses populārāko somu komiksu kļuva Olas Fogelberga „Pekka Puupää” („Peka stulbenis”). Tas parādījās 1925. gadā un turpināja būt populārs vairāk nekā 25 gadus. Velāk Somijas komiksu sabiedrība dibināja Pekka Puupää balvu par ieguldījumiem komiksu kultūras attīstībā un par tās galveno atribūtu kļuva stāstu galvenā varoņa ačgārnā cepure.

Komiksu izdevniecības

Pirmās komiksu izdevniecības parādījās ASV 20. gadsimta 30. gadu sākumā. Tajā pašā laikā komiksi sāka izplatīties avīzēs un pēc kāda laika tos sāka izdot atsevišķās komiksu avīzēs. Lielākās visagrāk parādījušās komiksu izdevniecības, kuras joprojām pastāv, ir Timely Comics (tagad Marvel Comics) un DC Comics.

Vislielākā somu izdevniecība, kas nodarbojas ar komiksu izdošanu ir Sanoma konsernam piedērošā 1944.gadā dibinātā Sanoma Magazines, kura izdod arī populāro „Aku Ankka” („Donalds Daks”) komiksu žurnālu.

„Aku Ankka” ir Sanoma Magazines izdevniecības izdotais iknedēļas komiksu žurnāls, kas satur komiksus no Disneja pasaules. Žurnāla talismans un galvenais varonis ir Aku Ankka (Donalds Daks), bet ir arī daudz stāstu, kuros tas nepiedalās.

Žurnāla paraugnumurs tika izdots 1951. gada 5. decembrī un bija pārdoti 34017 tā eksemplāri. Līdz 1956. gadam žurnālu izdeva vienreiz mēnesī, no 1960. gada – divreiz mēnesī. Sākumā žurnāls tika izdots ar nosaukumu ”Aku Ankka ja kumppanit” (”Donalds Daks un draugi”), taču no 1955. gada sākuma nosaukums tika saīsināts līdz tagadējam. 2000. žurnāla numuru izdeva 1995. gada 4. janvarī. Tagad to izdod katru trešdienu.

1975. gadā ”Aku Ankka” žurnāls sasniedza Somijā rekorda daudzumu pārdoto eksemplāru ziņā – 317 570 eksemplāru, kas bija visaugstākais rādītājs starp visiem žurnāliem Somijā. 2007.gadā šīs rekords bija uzlabots – martā pārdoto eksemplāru skaits sasniedza 320 514. „Aku Ankka” ir Somijas vispopulārākais iknedeļas žurnāls, ko katru nedēļu lasa vairāk nekā miljons cilvēku. Pēc Disneja komiksu lasošo cilvēku skaita attiecībā uz valsts iedzīvotāju kopskaitu, Somija ieņem pirmo vietu pasaulē.

1977. un 1979. gados žurnāls izraisīja nelielu iekšpolitisku skandālu. Ārvalstīs bija paziņots, ka „Aku Ankka” tika aizliegts Somijā, tāpēc ka tā galvenais varonis nevalkā bikses. Skandāls radies Helsinku un Kemi pilsētu ekonomisko pasākumu dēļ, kuri, savukārt, pārpratumu dēļ ieguva diezgan diskutējamu leģendu.

Otrā lielākā Somijā darbojošās izdevniecība ir Egmont konsernam piedērošā, 1971.gadā dibinātā Egmont Kustannus (bijušā Kustannus Oy Semic), kura izdod Marvel un DC Comics žurnālus, kā arī „Tex Willer” un „Harald Hirmuinen” komiksus.

Arktinen Banaani ir 1995. gadā dibināta komiksu izdevniecība. Sākumā tā pastāvēja kā komiksu veikals, bet pēc 1997. gada rudens, kad iznāca pirmie B. Virtanen un Viivi ja Wagner komiksu albumi, kas kļuva populāri, Arktinen Banaani kļuva par izdevniecību. Tagad tā ir vienīga izdevniecība Somijā, kas izdod komiksus. Izņemot Somijā labi pazīstamus pašmājas komiksus, izdevniecība izdod arī tādus ārzemju komiksus kā Baby Blues, Jere, Modesty Blaise un Nemi. Pēc 2006. gada Lordi grupas uzvaras Eirovīzijā, Arktinen Banaani izdeva arī Lordi komiksu albumu.

”Viivi ja Wagner” (”Vīvija un Vagners”) ir Jussi ”Jubas” Tuomolana pazistams somu komikss. Komiksa galvenie varoņi ir jauna studente Vīvija un cūka Vagners. Vīvija ir kārtīga un uzmanīga sieviete, dzīvnieku tiesību aizstāve un veģetāriete. Vagners savukārt ir rupja cūka. Komiksā jaukā un bieži asprātīgā veidā attēlotas pārīša attiecības, kā arī stereotipiskas vīriešu un sieviešu atšķirības.

„B.Virtanen” („B. Virtanens”) ir somu komikss, kas parādījās 1989. gadā. Tajā laikā Somijā tika runāts par 2 sociāliem cilvēku slāņiem - A un B klases. Tāpēc komiksa nosaukums „B. Virtanen” nozīmē B klases cilvēku, uz kuru visi pārejie tiecas „nogāzt” savas problēmas. Darbā – viņa priekšnieks, mājās – vienmēr neapmierināta sieva un dēls-huligāns. Visiem no viņa kaut ko vajag, bet viņš nevienam nevar pateikt „nē”. Taču viņa komentāri par dažādām situācijām un viņa klusā gudrība padarīja Virtanenu par populāru komiksu avīžu personāžu, kā arī biroja darbinieku elku. Veikalos var nopirkt krūzes, krēklus, biroja aksesuārus ar komiksa citātiem.

Somijas vīriešu hokeja izlase

Somijas vīriešu hokeja izlase, Somijā komanda tiek saukta arī par Lauvām jeb Leinojit, kopš 20. gs vidus regulāri piedalās visos nozīmīgākajos turnīros un ir viena no respektamākajām Eiropas hokeja izlasēm.

Pirmo starptautisko spēli Somijas vīriešu hokeja izlase aizvadīja 1928. gada 29. janvārī pret Zviedriju, kurā zaudēja ar rezultātu 1:8., izlases lielākā uzvara tika izcīnīta 1947. gada martā spēlējot pret Norvēģiju, kad tā tika pārspēta ar rezultātu 20:1, bet lielāko sagrāvi cieta 1958. gadā zaudējot Kanādas valstsvienībai 0:24.

Somijas izlase Pasaules čempionātā (PČ) ir piedalījusies 51 reizi, pirmo reiz tas notika 1939. gadā, kad palika 13. vietā. Labākais rezultāts tika sasniegts 1995. gadā, kad Somijas valstsvienība zviedru hokeja speciālista Kurta Lindstrēma vadībā izcīnīja PČ zelta medaļas. Somijas izlase PČ kopā ir izcīnīju medaļas 10 reizes, reizi zeltu, sešas reizes sudraba medaļas, bet trīs reizes bronzu. Pēdājā no tām, bronza, tika izcīnīta 2008. gada PČ Halifaksā. Somi pašlaik IIHF (International Ice – Hockey Fedederation) rangā ieņem 4. vietu, augstākā vieta reitingā tika sasniegta 2007. gadā, kad ieņēma 3. vietu, bet zemākā bija 7. vieta 2005. gadā. Pašlaik izlases galvenais treneris Jukka Jalonen, kura palīgi ir Timo Lehkonen un Risto Dufva. Šogad Somijas izlases kapteinis PČ bija Saku Koivu, kurš pašlaik spēlē NHL (Nationa Hockey League) Anaheimas "Ducks" komandā.

Izlases sastāvs 2009. gada PČ Šveicē:

• Vārtsargi – Karri Rämö, Juuso Riksman, Pekka Rinne

•Aizsargi – Topi Jaakola, Ville Koistinen, Lasse Kukkonen, Mikko Lehtonen, Janne Niinimaa, Janne Niskala, Petteri Nummelin (A)*, Anssi Salmela

•Uzbrucēji – Niklas Hagman, Juha-Pekka Hytönen, Hannes Hyvönen, Jarkko Immonen, Niko Kapanen, Sami Kapanen (C)*, Kalle Kerman, Leo Komarov, Antti Mietiinen, Tuomas Pihlman, Mika Pyörälä, Jarrko Ruutu (A), Tommi Santala, Ville Vahalahti

*Iekavās norādīts: C – izlases kapteinis; A – kapteiņa asistents

Olimpiskajās spēlēs (OS) Somijas izlase debitēja 1952. gadā un tajās ir spēlējusi 14 reizes. Labākais rezultāts – sudrabs 1988. un 2006. gadā, bronza 1994. un 1998. gadā. 2006. gada Olimpiskajās spēlēs Antero Niitymäki tika atzīts par visa turnīra vērtīgāko spēlētāju (visa turnamenta laikā ielaida tikai 8 vārtus), bet Teemu Selänne ieguva labākā uzbrucēja balvu.

Somijas izlases 2006. gada OS Turīnā:

• Vārtsargi – Niklas Backström, Antero Niitymäki, Fredrik Norrena

· Aizsargi- Aki Berg, Lasse Kukkonen, Toni Lydman, Antti-Jussi Niemi, Petteri Nummelin, Teppo Nummelin, Sami Salo, Kinno Timonen

· Uzbrucēji – Niklas Hagman, Jukka Hentune, Jussi Jokinen, Olli Jokinen, Niko Kapanen, Saku Koivu, Mikko Koivu, Antti Laaksonen, Jere LEhtinen, Ville Nieminen, Ville Peltonen, Jarkko Ruutu, Teemu Selänne (C)

Somijas hokeja izlase pieder pie "Lielā septītnieka" komandām kopā ar Kanādas, Krievijas, ASV, Slovākijas, Zviedrijas un Čehijas hokeja izlasēm.

Somijā ir reģistrēti 61,684 spēlētāji un 21,746 ir vīrieši, 3,527 sievietes, bet 36,411 jauniešu hokeja spēlētājs.

1908. gadā, Toivo Robert Tikkanen, pirmais zināmais somu hokejists Eiropā, kurš spēlējis Drēzdenes Akadēmiskajā sporta klubā.

1927. gadā Somijas Slidošanas savienībā ievieš hokeja programmu.

1939. gadā pirmo reizi piedalās Pasaules čempionātā (PČ) un 1949. pirmās uzvaras PČ 7:3 pret Norvēģiju un 17:2 pret Beļģiju.

1952. gadā pirmo reizi piedalās OS.

1959. gadā pirmā uzvara pār Zviedriju 4:1, somiem vienmēr ļoti svarīgas bijušas spēles pret zviedriem, vēsturisko iemeslu dēļ, nereti šos mačus dēvē arī par Skandināvu dueli, kad tiek noskaidrots stiprākais šajā ģeogrāfiskajā reģionā.

1961. gadā pirmo reizi Somijas televīzijā tiek translēts PČ

1982. gadā pirmais spēlētājs NHL (National hockey league), bet NHL 2008/09 gada sezonā spēlēja 42 hokejisti.

Somijas izlase pret LAtviju ir spēlējusi 18 reizes, 13 no tām uzvarot, 3 reizes zaudējusi un divas reizes bijis neizšķirts.

Glosārijs

Glosārijs prezentācijai "Somijas vīriešu hokeja izlase"

Glosārijs:
jääkiekko - hokejs
maajoukkue - izlase
maailmanmestaruuskilpailu - Pasaules čempionāts
jääkiekko pelaataja - hokeja spēlētājs
valmentaja - treneris
jääkiekon kenttä - hokeja laukums
jääkiekomaila - hokeja nūja
kiekko - ripa
olympilaiset - olimpiskās spēles
mitali - medaļa

Viena no plašākajām somu sieviešu organizācijām bija somu „Martu” apvienība. Tā aptvēra 516 „Martu” biedrības ar 33 123 dalībniecēm no kurām 91 % dzīvoja laukos. Vēsture liecina, ka pirmā šāda biedrība Somijā nodibināta 1899.g. Tā somu sievietē centās uzturēt dzīvu nacionālo garu, cīnījās pret valdības pārkrievošanās tieksmi, atbalstu feminisma idejām, pateicoties kurām „Martas” biedrības strauji attīstījās gan laukos, gan pilsētās.

Feminisms (franču: féminisme, atvasināts no latīņu: femina - sieviete) ir pārliecība, ka sievietēm pienākas tādas pašas politiskās, sociālās, seksuālās, intelektuālās un ekonomiskās tiesības kā vīriešiem. Feminisms saistīts ar dažādām sabiedriskajām kustībām, teorijām un filozofijām, kas pēta dzimumu atšķirības, aizstāv sieviešu līdztiesību un aģitē par sieviešu tiesībām un interesēm. Feminisma vēsturē tiek izšķirti trīs 'viļņi':

1. 19. gadsimts un 20.gadsimta sākums.

Pirmais feminisma vilnis attiecas uz feminisma aktivitātēm 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā Lielbritānijāun ASV. Par teorētisko pamatu idejai par sieviešu līdztiesību bija šveiciešu jurista J.J.Bahofena (Johann Jakob Bachofen, 1815.-1887.) ģimenes vēstures pētījumi, darbs "Mātes tiesības" (Das Mutterrecht) un it sevišķi ideja par matriarhāta pastāvēšanu aizvēsturē. Sākotnēji šīs kustības centrā bija ideja par vienlīdzīgām līgumtiesībām un īpašuma tiesībām, un pretestība situācijai, kad precēta sieviete un bērni juridiski ir vīrieša īpašums. Tomēr 19. gadsimta beigās feminisma darbība bija galvenokārt vērsta uz politisko tiesību iegūšanu, pamatā uzstājoties par sieviešu vēlēšanu tiesībām.

2. 1960. - 1980. gados.

Feminisma otrais vilnis attiecas uz feministu aktivitātēm 1960.-1980.gados. Atšķirībā no pirmā viļņa, kura mērķis bija izcīnīt sieviešu politiskās tiesības, otrajā vilnī feministēm vienlīdz svarīga bija arī sociālā un kulturālā vienlīdzība, lai tiktu izbeigta diskriminācija dažādās dzīves jomās.

3. 1990 - mūsdienas.

Trešā viļņa feminisms sākās 1990. gadu sākumā kā reakcija uz otrā viļņa feminisma neveiksmēm un kā atbilde otrā viļņa feminisma kritikai. Šī etapa feminisms pārskata iepriekš izvirzīto teoriju vispārinošās tēzes, kas vairumā gadījumu pārāk uzsver augšējā vidusslāņa sieviešu pieredzi. Trešā viļņa ideoloģijai raksturīga post-strukturāla pieeja dzimumam un seksualitātei: bieži uzmanības centrā ir 'mikro-politika' un otrā viļņa ideju pārskatīšana par to, kas ir labi vai slikti sievietēm.

Feminisms kā politiskā Eiropas kustība radās 16.un 17.gs. Tas bija savdabīgs apgaismības laikmeta posms, kas izauga no tādiem politiskiem virzieniem kā liberālisms, konservatīvisms un sociālisms. To uzskatīja par pirmo feminisma vilni, kas atkarīgs no pastāvošām politiskām idejām. Pirmais attīstījās liberālais feminisms, tad marksistiskais, sociālistiskais, radikālais un citi. Gadsimtiem ilgi sievietes apspiešana ir bijusi neatņemama Eiropas, Amerikas un Āzijas civilizāciju kultūru daļa. Sievietes bija tēvu un vīru īpašums, viņām nebija tiesību uz savu vārdu (sievietes tika dēvētas vai nu sava tēva vai vīra vārdā), nebija tiesību uz personisko īpašumu vēl ilgi pēc tam, kad vīrieši sev bija nodrošinājuši šo cilvēka dabisko tiesību īstenojumu. Sievietes nevarēja iegūt izglītību, nedrīkstēja strādāt, tādēļ vīra vai tēva nāve viņām nozīmēja nomiršanu badā, jo viņas nedrīkstēja saņemt mantojumu; sievietes bija nolemtas mājas dzīvei. Šīs ir tikai nedaudzas no tām netaisnībā, ar ko vēstures gaitā nācies saskarties sievietēm.