ceturtdiena, 2009. gada 5. novembris

Labdien, pasniedzēj! Es tik gribēju pateikt, ka esat sajaukusi vārdus un uzvārdus ar fotogrāfijām. Klātienē palabosim:)))))

trešdiena, 2009. gada 4. novembris

info

Apgāds Mansards un Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā
gaidīs Jūs Knuta Hamsuna grāmatas Pa aizaugušām tekām atvēršanā otrdien, 10. novembrī plkst. 19.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā Marijas ielā 13/3 (Berga Bazārā).

Ar cienu,

Ieva Hermansone
Padomniece/Informācijas centrs
Adviser/Information Centre

ph (+371)67820088
mob (+371)28682639
fax (+371)67213233
ieva@norden.lv

Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā
Nordic Council of Ministers' Office in Latvia
Marijas 13/3, Riga, LV 1666, LATVIA
http://www.norden.lv

pirmdiena, 2009. gada 2. novembris

Info

Informācija presei
30.10.2009.


Rīgas mākslas telpā sākas lekciju cikls SARUNAS AR MĀKSLINIEKIEM

4. novembrī plkst. 18.00 izstāžu zāle „Rīgas mākslas telpa” atsāk lekciju ciklu SARUNAS AR MĀKSLINIEKIEM.

Pirmajā sarunā „Dizains + dzīves māksla” piedalīsies mākslinieks un mākslas teorētiķis Jānis Borgs un dizainere, dizaina salona lolot.lv līdzīpašniece Santa Meikulāne. Ikdienā daudz runājam par apkārtējo vidi un dzīves kvalitāti, kurā būtiska loma ir dizainam, tāpēc svarīgi šo sarunu turpināt, iesaistot ekspertus, kuri dalīsies zināšanās un pieredzē. Tikšanās laikā ikviens aicināts piedalīties ar idejām, komentāriem un jautājumiem.

„Vārda “dizains” pamatā ir jēdziens “projektēt”. Un ikviena darbība pirms tās uzsākšanas jau projektējas cilvēka galvā, smadzenēs. Pat, ja jūs ceļaties un ejat pie brokastu galda, visa darbība acumirklīgi tiek apziņā uzprojektēta. Šo “darbu” var veikt labi vai slikti, ja labi – tas ir labs dizains,” žurnālam „Dizaina Studija” stāsta Jānis Borgs.

Pirms diskusijas aicinām ieplānot laiku 2. Rīgas Starptautiskās jauno dizaineru biennāles un Slovēnijas industriālā dizaina izstādes BIO 21 apskatei.

Norises vieta: „Rīgas mākslas telpa”, Vecrīgā, Kungu ielā 3.

Papildu informācija:
Inga Lāce
Rīgas mākslas telpa
Tālr.: 6718 1328 ; mob. tālr. 27898434
Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539, Latvija
Inga.Lace@riga.lv
www.artspace.riga.lv
 

ceturtdiena, 2009. gada 29. oktobris

Metāliskā rokmūzika Somijā

1982.gadā metāliskās rokmūzikas Somijā aizsācējs Kimmo Kuusniemi paziņoja,ka rokmūzika viņa zemē nekļūs atzīta un devās muzicēt uz Angliju,kur šis žanrs attīstījās visā sāvā plaukumā.Ja Kuusniemi kungs zinātu,cik ļoti viņš kļūdījās...
2007.gadā atgriežoties Somijā,viņš veica eksperimentu,kurā pierādījās,ka somu tautasdziesmas melodijai un metāliskās rokmūzikas variantam šai melodijai ir viens un tas pats tonis.
21.gs metāliskā rokmūzika Somijā ir pasludināta par galveno mūzikas žanru un tiek oficiāli dēvēta par pop-mūziku1.Pēdējos gados popularitātes ziedu laikus piedzīvo tādi izklaides šovi kā „Heavy Metal On Ice”- analogs Krievijas šovam „Ļedņikovij Period”,starptautiskas izstādes – festivāli „Finnish Metal Expo”,un pat dievkalpojumi metāliskās rokmūzikas pavadībā „Hevijumalanpalvelus” jeb „Metalli Messu”
Metāliskās rokmūzikas piekritēji uzvar jauno talantu konkursos „Idols”(Ari Koivunens 2007.g.) un žūrijā sēž metāliskās rokmūzikas piekritēji (Tarja Turunena,”Nightwish”soliste,tajā pašā gadā)
Metāliskās rokmūzikas piekritēji pat uzvar skaistumkonkursos (Risto Kuoppala – Mr Tampere).Un pat Tarja Halonena atzinās,ka ir Eirovīzijā uzvarējušās grupas „Lordi” fane2.
Kas ir šī fenomena(milzīgās metāliskās rokmūzikas popularitātes) iemesls?
Psihiatrs Kari Pulkenens atzīst:”Somi ir godīgi,pacietīgi un ļoti spēcīgi cilvēki.Tieši šīs īpašības raksturo metāliskās rokmūzikas cienītāju.”3
Es,kā šīs mūzikas cienītāja,pārstāve un attīstītāja,pilnīgi piekrītu psihiatra vārdiem,un uzskatu,ka ar to palīdzību cien.psihiatra kungs atklāja metāliskās rokmūzikas fenomenu Somijā.

1 ”Finnish Business rewiev”2006.
2 ”Finland,promised land of Heavy Metal”2007.
3 ”Finland,promised land of Heavy Metal”2007.

Glosārijs

Vismazākā somu un sāmu mitoloģijas vārdnīca

Halti – pozitīvais gars,ercenģelis

Itse – gara daļa,kas staigā pati,bet cilvēka izskatā

Jättiläinen – meža gars

Loitsu – buramvārdi

Luonto – gars

Luontteet – slepenie vārdi

Louhi – pirmā šamaniete

Lovi – caurums,pa kuru šamanis iekrīt transā

Lävämätö Halti čūskas izskatā

Maahiset – gari,kas nolaupa cilvēkus un lopus mežā

Metsäneito – Meža gars-jaunava,kas no muguras izskatās pēc koka

Metsän omena jeb „meža ābols” – lācis

Noaidi – sāmu šamanis

Para – Maahiset`u palīgi,izsūc pienu no govīm un iespļauj to kaimiņa bļodā.

Tonttu – rūķis

Tuonela – mirušo upe

Vainaja – „mironis” – meža gars

Info

Rīgā, 2009. gada 29. oktobrī
Informācija plašsaziņas līdzekļiem

Lekciju cikls Kultūršoks piedāvā:
Maija Rudovska „Staļina laika sabiedrisko ēku arhitektūra padomju gados un 21. gs”

Š.g. 4. novembrī pl. 18:00 Ziemeļu Ministru padomes birojā notiks lekciju cikls Kultūršoks - jau šī rudens otrā lekcija. Tajā uzstāsies mākslas zinātniece Maija Rudovska, kura stāstīs par Staļina laika sabiedrisko ēku arhitektūru padomju gados un 21. gadsimtā. Šoreiz lekcijā apskatīsim, kā padomju laika arhitektūra tika uztverta, pastāvot padomju ideoloģijai, kā arī – kā pret to mainījusies sabiedrības attieksme mūsdienās.
Lekciju turpinās diskusija, kurā būs iespējams uzdot jautājumus lektorei vai apstrīdēt viņas teikto.
Ieeja uz lekciju ir bez maksas, tomēr klausīties gribētājiem iepriekš jāpiesakās pa epastu zane@unitedintimacy.lv, jo vietu skaits ir ierobežots. Norises vieta: Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Marijas ielā 13/3, Berga bazārā.
Lekciju ciklu Kultūršoks rīko teātris UNITED INTIMACY/ biedrība TARBA sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā. Atbalsta - Valsts kultūrkapitāla fonds.
Informāciju par nākamajām lekcijām meklējiet mājas lapā: www.unitedintimacy.lv .

Informāciju sagatavoja:
Zane Gruntmane
26323985
zane@unitedintimacy.lv

trešdiena, 2009. gada 28. oktobris

Somu kino

Aki Kaurismäki - populārākais somu režisors
Antti Jussi Annila - somu režisors
Jadesoturi - Annilas debijas filma
Kalevala - somu tautas eposs
Sampo - mītisks tēls/priekšmets Kalevalā
Sauna - somu pirts/ Annilas filmas nosaukums
Klaus Härö - somu režisors
Äideistä parhain - Heres (Härö) filma
Aku Louhimies - somu režisors
Kuutamolla - Louhimies filma
Aleksi Mäkelä - somu režisors
Pahat Pojat - Mekeles (Mäkelä) filma
Olli Saarela - somu režisors
Suden Vuosi - Sārela (Saarela) filma
Janne Kuusi - somu režisors
Saippuaprinssi - Kūsi (Kuusi) filma