Pasaulē ir daudz tautu un katra atšķīrās no citas ar savu īpatnējo kultūru. Katru tautu raksturo tās
-tradīcijas,
-ieražas,
-mentalitāte,
-tautas ticējumi,
-folklora,
-valoda
-un protams nacionālā virtuve.
Katras tautas nacionālā virtuve veidojas jau no seniem laikiem. Galvenokārt nacionālos ēdienus pagatavo no produktiem vai izejvielām, kuras atrodami tautas apdzīvotajā teritorijā. Nepārprotami nacionālā virtuve kā kultūras daļa atspoguļo tautas nacionālā rakstura īpašības.
Nacionālajiem ēdieniem ir savi īpatnējie nosaukumi, kurus bieži vien nevar iztulkot citā valodā. Šinī gadījumā ēdiena nosaukumu paskaidro ar vairākiem vārdiem vai atstāj oriģinālā.
Kā jau bija minēts, atsevišķas tautas kulinārija ietver sevī tās tautas mentalitāti. Tā tiek uzskatīts, ka somu raksturam piemīt pamatīgums, pacietīgums, neatlaidība, laba humora izjūta un apķērība. Tādējādi, tiek apgalvots, ka viņu nacionālā virtuvei piemīt tādas pašas īpašības.
Somijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir būtiski iespaidojis somu virtuves tradīcijas. Somu tradicionālus ēdienus ir ietekmējušas diezgan bargie dabas apstākļi kā arī krievu, zviedru un Eiropas virtuves. Gaļas ēdieni ir nākuši no Eiropas, zupas - no Zviedrijas, savukārt cepieni no Krievijas. Somu tradicionālās virtuves īpatnība ir parastie un sātīgie ēdieni. Uz somu galda obligāti jābūt svaigai maizei.
Somija atrodas ziemeļos, tāpēc daudz jāstrādā lai iegūtu labu ražu, taču Somija ir tūkstoš ezeru zeme (vairāk nekā 180 000 ezeru), tāpēc pirmajā vietā ,protams, ir zivju ēdieni no foreles, laša, sīgas un siļķes. Piemēram: kalakukko, kalakeitto. Somi vasarā arī ķer vēžus, taču tas ir atļauts tikai periodā no 20.06 līdz 30.08. Šajā laikā somu mājās ir patīkamie svētki. Somi no zivīm gatavo ne tikai desertu. Dažādu zupu, uzkodu, pamatēdienu, pat konditorejas izstrādājumu receptēs sastopamas visdažādākās saldūdens un jūras zivis. Tālāk iet gaļas ēdieni, īpaši iecienītākā ir aļņa, ziemeļbrieža un polārā zaķa un irbes gaļa. Somu virtuves tradīcijās liela loma ir pienam un krējumam. Pienu somi mēdz pievienot pat tādiem ēdieniem, kuros tas nav iedomājams. Piemēram, pienā vārīta zivju zupa. Populāri ir sieri (Lapzemes siers) un rūgušpiens. No saldajiem maltītēm tiek piedāvāti ķīseļi un dažādas ogas. No dzērieniem kafija ir pirmajā vietā, taču arī pašdarināts alus (kotikalja), kvass, šampanietis un liķieri no ogām un slavenie degvīni Finlandia un Koskenkorba-viina ieņem svarīgo vietu somu kulinārijā.
Somi ir īsti konditorejas izstrādājumu gardēži. Somu virtuvē ir gan slēgtie pīrāgi ar zivīm, gan pīrādziņi ar rīsiem, ogām, augļiem. Gaļas pīrāgi un sēņu pīrāgi, pīrādziņi ar kartupeļiem un cepumi ar rozīnēm.
Zivju ēdieni
Kā jau bija minēts zivju ēdieni ir pirmajā vietā somu nacionālajā virtuvē. Iecienītākie no tiem ir Kalakeitto, Kalakukko, Graavi lohi, Rosolli
Kalakeitto (zivju zupa)
Somi prot gatavot zupas un kalakeitto ir iecienītākā no tām. Taču tai var būt dažādi nosaukumi. Zivju zupa ar kartupeļiem, sīpoliem un pienu saucas kalakeitto. Tā var tikt pagatavota no dažādām zivīm. Savukārt lohikeitto arī ir zivju zupa, taču tikai no laša un piena vietā liek saldo krējumu. Tātad laša zupa ir zivju zupas "solīds" variants.(1c) Dažreiz var sastapt arī sekojošo nosaukumu: kainuulainen. Tā arī ir zivju-piena zupas variants, kuru gatavo Centrālajā Somijā, Kajānos. Īsto kalakeitto tradicionāli gatavo čuguna traukā noteikti krāsnī. Somi uzskata, ka zupa, kurā jau ir ielikta zivs, nedrīkst vārīties. Pēc pagatavošanas zupai ir jānostāvas apmēram diennakti. Tad pēc šā laika to sasilda un tikai tad pasniedz galdā. Uzskata, ka pēc diennakts zupa kļūst garšīgāka.Kalakukko (zivju pīrāgs)
Kalakukko ir maizes klaipi no rudzu miltiem, kuros vidū ir iecepta zivs ar speķi. Kala nozīmē 'zivs' savukārt kukko 'gailis'. Sākotnēji kalakukko bija zvejnieku ēdiens. Maizes klaipā zivs atradās zem speķa slāņa un tādā veidā ilgāk saglabājās. Tāda pīrāga īpašība ļoti derēja zvejniekiem, kuri devās ilgajos jūras braucienos. Vēlāk kalakukko kļuva par somu nacionālo ēdienu. Pīrāgs izskatās ka liela rudzu maize. Pīrāgs tiek gatavots cepeškrāsnī 3 stundas. Interesanti, ka zivju pīrāga sastāvdaļās neietilpst raugs un sīpoli. Parasti pīrāgā iecep repsi, kopā ar tās galvu un neattīrīto. Taču var arī izmantot citās zivis: līdaku, asari, foreli. Vietām Somijā pīrāgam pievieno ari dārzeņus: rāceni vai kāli, dažreiz arī dzērvenes. Kad zivju pīrāgs ir gatavs, tās pildījums paliek vienveidīgs un kauliņi pilnīgi izvārās. Somu bāros kalakukko pasniedz ar tumšo alu vai ar ļoti asām mērcēm. Tādā veidā zivju pīrāga garša kļūs īpatnēja. Eiropas savienība 2002. gadā iekļāva somu nacionālo zivju pīrāgu kalakukko "oriģinālo tradicionālo ēdienu" aizsargājamo nosaukumu sarakstā. Tas nozīmē, ka ES teritorijā zivju pīrāgu nevar saukt par kalakukko, ja tas nav pagatavots pēc somu tradicionālās tehnoloģijas. Tādējādi somi ir saņēmuši "autortiesības" uz nacionālā zivju pīrāga pagatavošanas tehnoloģiju. Šie divi ēdieni pierāda ka somi gatavo pamatīgi un viņiem pietiek pacietības, kā arī atspoguļo galvenās somu nacionālās virtuves iezīmes: apvienošana zivi ar gaļu un ar pienu.
Graavi lohi
Graavi lohi ir sālīta varavīksnes forele savā sulā. Zivij tiek gatavots speciālā marināde, kurai pievieno gan sāli gan cukuru vienādās proporcijās. Taču dažreiz cukura pievieno mazāk nekā sāli. Pievieno arī citas piedevas un pat konjaku. Zivi ieliek folijā. Jāņem pēc iespējas svaigāko zivi un visvairāk derēs zivs filejas vidēja daļa. Graavi lohi tiek pasniegta ar sinepju mērci. Zivi ir jāatdzesē vismaz 12 stundas un tā var glābāties 5 dienas. Rosolli
Rosolli ir tradicionālie somu salāti no siļķes līdzīgie vinegretam ar ķilavām. Pats salāts ir no dārzeņiem: bietes, burkāni, kartupeļi, marinētie gurķi, sīpoli, ābols. Taču ieteicams salātu pasniegt ar siļķi. Salātam pievieno putukrējumu nevis eļļu. Rosolli parasti gatavo Ziemassvētkos vai Jaunajā gadā. Vārds 'rosolli' radās no krievu vārda 'россол', kas nozīmē sāla un etiķa maisījumu.Suutarinlohi
Suutarinlohi nozīmē 'kurpnieka lasis'. Tātad tas ir nacionālais ēdiens ar humoristisko nosaukumi. Sanāk, ka kurpniekam nav naudas iegādāties īsto lasi un viņš "taisa" lasi no reņģēm, tādējādi it kā māna citus. Ēdiens izskatās it kā būtu taisīts no laša. Arī cena nav tik liela kā laša ēdieniem. Šeit atklājas somu apķērība. Reņģes tiek samērcētas marinādē, kas taisīts no ūdens, etiķa, sāls, cukura un pipariem. Zivs jāatstāj marinādē uz vairākām stundām. Ēdiena garša sanāk ļoti maiga un izsmalcināta. Gaļas ēdieni
Neskatoties uz to, ka Somijā ir daudz zivs, gaļas ēdieni ir vairāk iecienītie. Tradicionālie ir ēdieni no jēra gaļas, kuri ir vairāk raksturīgi Lapu virtuvei. Tieši francūziešu virtuve ir ietekmējusi somu gaļas ēdienu pagatavošanu.
Karjalanpaisti
Karjalanpaisti ir senais karēļu svētku ēdiens (cepetis). Tiek gatavots no cūkgaļas, liellopu, jēra gaļas un sīpoliem. Dažreiz pievieno arī nieres vai aknas. Podiņā ieliek gaļu sekojošā secībā: vispirms jēra gaļu, tad liellopu gaļu, tad cūkgaļu un virsū nieres un aknas. Daži uzskata, ka cepetim var pievienot arī dārzeņus un laura lapas. Cepeti parasti gatavoja māla podiņā, kuru ielika krāsnī. Tur to turēja dažreiz pat visu nakti. Ēdiens tiek pasniegts ar kartupeļu biezeni, vārīto rāceni vai brūkleņu biezeni. Šis ēdiens kļuva populārs Somijā, kad somi tika evakuēti uz no Karēlijas pēc kara.Poronkäristys
Poronkäristys ir žāvētās ziemeļbrieža gaļas ēdiens (cepetis), kas ir tradicionāls Somijas ziemeļdaļā. Brieža gaļa (vislabāk der brieža mugurdaļa) tiek plāni sagriezta un tai tiek pievienoti sviests vai augu eļļa, ūdens vai alus. Daži mēdz pievienot arī dārzeņus un arī ķiplokus. Gaļu sautē uz pannas. Ēdiens tiek pasniegts tā pat kā Karjalanpaisti ar kartupeļu biezeni un brūkleņu mērci. Brieža gaļa ir tumša un maz taukaina.
Poronpaisti
Poronpaisti ir cepta ziemeļbrieža gaļa. To pasniedz arī ar brūkleņu mērci. Daži pirms cepšanas gaļu ieliek marinādē, taču pietiek arī ar sāli. Parasti gaļu cep līdz tā ir pusgatava.
Kinkku
Kinkku ir cūkgaļas šķiņķis. No sākuma jāieliek šķiņķi ar kaulu marinādē, taču var arī vienkārši iesālīt un sapiparot. Tālāk šķiņķi ieliek cepeškrāsnī un iecep, ievērojot, ka 1 kg gaļas gatavojas vienu stundu. Šķiņķi nedrīkst ne ar pārklāt. Kad gaļa būs gatava, tā ir jāapsmērē ar maisījuma, kas tiek gatavots no olas dzeltenuma, cukura un sinepēm. Tālāk ir jāiecep līdz parādīsies dzeltena garoziņa. Buljona, kas paliek uz cepešpannas, pēc vēlēšanā pievieno saldo krējumu un pasniedz kopā ar gaļu. Kinkku ir galvenais Ziemassvētku ēdiens. Pēc tradīcijas to gatavo ģimenes galva. Kinkku ir dažādi veidi: Tuoresuolattu joulukinkku - Ziemassvētku šķiņķis (tiek sālīta jēla gaļa), Punasuolattu joulukinkku – satur nitrītus, Harmaasuolattu joulukinkku – nesatur nitrītus.Konditorejas izstrādājumi
Karjalanpiirakat
Karjalanpiirakat ir pīrādziņi ar rīsiem karēļu gaumē. Pīrādziņi tiek gatavoti no rudzu miltiem. Interesanti, sastāvdaļās neietilpst cukurs. Pīrādziņus iecep cepeškrāsnī apmēram 10 minūtes. Kad pīrādziņi ir gatavi, tos apsmērē ar maisījumu no piena un sviesta, tad ieliek kastrolī, pārsedz to un atstāj uz pusstundu vai vairāk. Pīrādziņi tiek pasniegti ar maisījumu no sviesta un vārītās olas. Pīrādziņu pildījumam izmanto arī kartupeļu biezeni, biezpienu vai rīsus ar burkāniem. Protams, pīrādziņi ir visgaršīgākie, kad tie ir tikko pagatavoti. Savonlinas tirgū uz karēļu pīrādziņiem uzliek sālītu repsi. Karjalanpiirakat ir pazīstami arī Krievijas ziemeļos. Tur tos sauc „калитки”.
Pulla
Pulla ir saldie rauga kafijas bulciņas ar vaniļu. Tos pagatavo parasti no kviešu miltiem, olām, cukura, sāls, sviesta vai margarīna piena vai/un ūdens. Mīklai dažreiz pievieno arī rozīnes. Sastāvdaļām: pienam, olām nedrīkst būt aukstiem, jo tad mīkla pacelsies lēnāk. Bulciņām ir arī citi nosaukumi: nisu (kvieši) un vecākais nosaukums vehnänen (kviešu).No bulciņu mīklas var gatavot pīrāgus. Agrāk bulciņas ēda tikai svētkos. Pulla varianti ir Pikkupulla, tai virsū uzber nedaudz cukura, Voisilmäpulla, tai savukārt pa vidu ir maza bedrīte, kurā ieliek sviestu un cukuru, Kulitsa – krievu pareizticīgo Lieldienu gardums.Runebergin pulla
Runebergin pulla ir kūka, kura nosaukta par godu slavenam somu nacionālajām dzejniekam J.L. Runebergam (1804–1877), kurš rakstīja zviedru valodā un viņa dzejolis „Maamme” kļuva par Somijas valsts himnu. Šīs kūkas bija izdomājusi dzejnieka sieva. Viņa izcepa tās no visa, kas atradās mājās uz to brīdi, kad pie viņiem ieradās viesi. Taču citā avotā var atrast, ka Runeberga sieva jau zināja kūku recepti, ko viņa esot dabūjusi no slavena Porvo konditora. Šīs kūkas ir īpaši populāri Somijā 5. februārī, kad svin Runeberga dzimšanas dienu.Köyhät ritarit
Köyhät ritarit ir bulciņas ar ievārījumu. Tulkojumā tie ir ‘Nabagie bruņinieki’. Bulciņas gatavo no baltmaizes, olas, piena. Maizes gabali ieliek maisījumā no olas un piena un pēc tam tos apcep. Pasniedz kopā ar brūkleņu ievārījumu. Ja tiem virsū pievieno putukrējumu, tad „nabagie bruņinieki” kļūst par „bagātiem bruņiniekiem”. Parasti bulciņas tiek gatavotas ģimenes tējai vai kafijas dzeršanai. Gatavošana aizņem maz laika un tā var ātri pagatavot pirms viesu ierašanās.
Piena izstrādājumi
Kas attiecas uz piena produktiem, somiem ir pavisam unikāli ēdieni.
Viili
Viili ir somu vietējais rūgušpiens, savdabīgs saldskābais piena produkts. Viili gatavo tikai vasarā un tam ir oriģinālā un vienreizējā garša. Dažos apgabalos rūgušpienam pievieno maisījumu no sasmalcinātiem miltiem, rudziem, auzām, zirņiem un balodenes, analoģiskais igauņu maisījums – kama. (17) To izmanto kā piedevu pie vairākiem piena un citiem ēdieniem. Viili ir vairāki varianti: maztauku (1 %), ar ogām, dārzeņiem, vaniļu. Tradicionāli to pagatavo Somijas rietumdaļā. Sieri
Somu nacionālajā virtuvē svarīgo vietu ieņem sieri. Somijā tos iedala
• puscietos un
• svaigos
Puscietie sieri ir Tutunmaa un Lappi. Tutunmaa siers ir paredzēts brokastīm. Tas parādījās Somijā 16. gs. Tam ir krējuma garša un pikanta, mazliet asa pēcgarša. Tutunmaa pasniedz kopā ar granātābolu, ceptiem, asiem ēdieniem un slātiem. Savukārt Lappi sieru ražo ļoti aktīvi. Tas ir populārs ASV. Šo sieru pievieno gan desertam gan karstiem ēdieniem.
Svaigie sieri ir lauku sieri. No tiem vispopulārākais ir Juustoleipä (siera maize), kā arī tas ir visgaršīgākais no visiem sieriem. To gatavo no govs vai brieža piena. Somi izmanto šo sieru kā desertu. Juustoleipä pasniedz kopā ar upeņu vai jāņogu ievārījumu un bieži vien pat ar svaigām ogām. Taču sieru lieto arī salātos.
Dzērieni
Kafija kļuva par iecienītāko dzērieni no 18. gs. vidus. Pasaulē Somija aizņem pirmo vietu kaijas dzeršanā. Katrā mājā jābūt obligāti kafijas aparātam. Savukārt tēja Somijā nav tik iecienīta kā kafija.
Tipisks somu virtuves dzēriens ir lapu alus Lapin kulta. Uz katra galda gan svētku, gan parastajā jābūt obligāti mājas alus kotikalja. Stiprs alus tiek pārdots tikai speciālajos alkoholiskajos veikalos - "Alko"
Sima
Sima ir somu tradicionālais dzēriens, kas tika gatavots tikai uz Vappu (1.maijs). Dzērienu gatavo no ūdens, cukura, maizes rauga, rozīnēm un citrona. No sākuma dzērienam jāpastāv divas dienas istabas temperatūrā lielajā traukā, tad to lej pudelēs un gaida, līdz rozīnes ir pacēlušās uz virsmas un tikai tad pudeles aiztaisa ciet un ieliek ļoti aukstajā vietā. Šo dzērienu var lietot pēc divām nedēļām. Tādi dzērieni kā mājas kvass un ķīselis ar rozīnēm arī ir ļoti populāri Somijā. No alkoholiskiem dzērieniem vispopulārākie ir degvīns Koskenkorvaviina un Finlandia.
Liķieri
Liķierus uzskata par Somijas vietējo eksotiku. Tos gatavo no ogām un augiem. Tādiem alkoholiskiem dzērieniem piemīt īpašs aromāts un neparasta garša. Liķierus taisa no arktiskās kazenes (mesimarja), lācenes (lakka), brūklenes (puolukka), dzērvenes (karpalo).
Nobeigums
Referātā ir aprakstīti tikai svarīgākie un populārākie somu nacionālās virtuves ēdieni. Protams, ir vēl ļoti daudz citu iecienīto somu ēdienu. Referātā netiek rakstīti konkrēti recepti, jo tos var atrast gan internetā, gan recepšu grāmatās.
Protams, Dažādos Somijas apgabalos virtuves tradīcijas nedaudz atšķiras, taču ne tik ļoti, lai šīs atšķirības būtu vērts īpaši uzsvērt. Lapzemē ēšanas tradīcijas atšķiras ar to, ka ēdienu receptes ir vienkāršas, ātri pagatavojamas
Ari bargajos ziemeļu apstākļos var atrast risinājumu. Tā somi arī dara. Viņu rakstura īpašību dēļ, somu nacionāla virtuve ir tik bagāta un īpatnēja, un prasa lielu pacietību. Somu apķērība arī biezi parādās ēdienu gatavošanā. Manuprāt, tā ir galvenā somu nacionālās virtuves īpašība. Kaut gan somu ēdieni galvenokārt ir gatavoti no parastiem produktiem, tie izskatās un garšo izsmalcināti un īpatnēji. Protams, īsto somu nacionālo virtuvi var izbaudīt tikai Somijā, jo tur to cenšas gatavot pēc senām tradīcijām un no vietējiem sastāvdaļām.
Nepārprotami, somu nacionāla virtuve ieguva popularitāti ari ārzemes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru